Quantcast
Channel: LA.LV
Viewing all 4518 articles
Browse latest View live

Pārsmiesies! Pikanti un neveikli stāsti par papardes zieda meklēšanu

$
0
0

Mēdz sacīt – kas meklē, tas atrod. Tomēr šo teicienu ne vienmēr var attiecināt uz papardes zieda meklētājiem, jo reizēm tas nemaz tik viegli nedodas rokās, bet reizēm to paspēj noplūkt kāds cits. Tieši ar tādiem stāstiem šoreiz ir dalījušies Līgo svinētāji.

Iemesli, kāpēc jāņubērni izlemj nenodoties mīlas priekiem līdz galam, var būt dažādi. Kāds pasteidzas aizvilināt iecerēto, citam tas, kas iekārots nakts melnumā, rītam austot un skurbulim pagaistot, zaudē savu burvību, bet citam alus pēkšņi šķiet gardāks par noskatītā partnera lūpām. Lai arī ne visiem prieki papardēs beigušies ar kārotā ziediņa noplūkšanu, citi pat ir pamanījušies šajā maģiskajā naktī ieņemt pēcnācējus.

Maigošanās krūmos un nejauši ieraudzīts pliks dibens

“Togad Jāņus svinēju savā bērnības miestiņā, kur jau labu laiku nedzīvoju. Biju svaigi šķīrusies no drauga, salauztu sirdi, bet apņēmības pilna izpriecāties uz pilnu klapi un varbūt arī beidzot atrast to slaveno papardes ziedu. Lai gan man bija 19 gadi un jau divreiz salauzta sirds, vēl biju nevainīga, neko vairāk par bučošanos un paspaidīšanos tumšos stūros nebiju pieredzējusi.

Kaut regulāri sazvanījāmies, ar bērnības draudzeni Zani sen nebijām tikušās, gribēju iepazīties ar viņas puisi, kurš nesen no kaimiņu pagasta bija pārcēlies dzīvot pie viņas. Telefona sarunā viņa man pačukstēja, ka arī mans skolas laika sirdsāķītis Mārtiņš esot pašķīries no savas draudzenes un pie apvāršņa citas neesot, tādēļ ļoti priecīga un gaidu pilna Līgo dienas rītā ar vilcienu un diviem autobusiem kratījos cauri pusei Latvijas.

Zane mani sagaidīja pieturā, viņas čalis Toms galanti izcēla man no rokas somas un tā nu devāmies uz māju, lai gatavotos svinēšanas svarīgākajai daļai – pagasta zaļumballei. Alus, dziesmas, jokošanās ar Zanes mammu Anitu, kas pilnībā iekļāvās mūsu jauniešu burziņā, turot līdzi, dodot padomus labākam vakaram. Jāpiebilst, ka Anita, lai gan mamma, mums vairāk kā draudzene, jo Zane viņai piedzima ļoti agri – 16 gados. Anitas virsvadībā saposāmies godam: lai Mārtiņš mani nakts pustumsā labāk pamanītu, vilku koši baltas bikses. Man bija arī balts krekliņš, galvā margrietu vainags. Kad no estrādes puses sāka skanēt umpapā, ar Zani un Tomu devāmies ceļā. Anita atrunājās, ka palikšot mājās, vēl šis tas jāpadara.

Mārtiņu ieraudzīju uzreiz. Stāvēja netālu no deju plača un vēroja apkārtni. Arī viņš mani pamanīja – un kā nu ne, ja nāk tik balta! Zane gan neļāva iet pie viņa, vēl bija jāiestiprinās – rīta pusē Toms bija mežmalas krūmos aiz estrādes noglabājis baterijas – alus rezerves naktij. Viens dzēriens, otrs dzēriens, mums jau daudz nevajag, jautrība sita augstu vilni, pagasta puiši viens pēc otra nāca klāt un dancināja. Līdz vienā brīdī Toms ar Zani par kaut ko saplūcās un Toms, lepni līkumojot, kaut kur aizslāja. Draudzene gan nepārdzīvoja, sak, nav vietējais, tāpat vienīgais, ko zina, ir viņas māja. Gan jau aizies un izgulēsies. Es pārāk nesatraucos, jo pamanīju, ka Mārtiņš nāk uz mūsu pusi. Saņēma mani aiz rokas un teica – ejam pastaigāt, mazā!

Skolas gadu taureņi vēderā apmeta kādus piecpadsmit salto (bet varbūt tas bija Jāņu alus), aizturētu elpu vienkārši ļāvos, lai mani ved mežiņā aiz estrādes. “Džinu dzersi?” viņš man paprasīja un iegrūda rokās skārdeni ar džintonika kokteili, kādi tolaik bija pavisam nesen parādījušies. Kā nu ne? Kaut ko tukši, diezgan nervozi pļāpājām, jo patiesībā jau abiem prātā bija tikai viens. Bijām jau nogājuši labu gabaliņu, kad bez liekām ceremonijām metāmies viens otram virsū. Ērces tolaik nevienu nesatrauca, par to, ka nav, ko zemē paklāt, pat nedomājām, par manām baltajām biksēm – ne tik.

Es, sacerējusies par to, ka beidzot uzzināšu, kā tas ir – sekss, sākotnēji pat nemaz nepamanīju, ka Mārtiņš ik pa laikam tā kā saspringst, it kā aizdomājas un ar nopūtu atkal metas mani spaidīt. Līdz brīdim, kad es saņēmos, ka beidzot tā kā varētu pamēģināt pieskarties TAM! Bailīgi stiepju roku, bet tur nemaz nav tā, kā tajās filmās, kas slepus skatītas. Mīksts un sašļucis. Vai tā jābūt? Samulsu. Mārtiņš nervozi nostumj manu roku nost, mēģina pats kaut ko darīt lietas labā, tajā pašā laikā bučojot mani tā, ka liekas – mēģina atrast manas sen izoperētās mandeles. Vienā mirklī Mārtiņš saka, ka viņam vajagot atliet (jā, tieši tā viņš toreiz teica).

Nu, labi. Palikusi viena, lūkojos apkārt, un pēkšņi man alus un džintonika skurbulis pagaist, visu situāciju redzu no malas – esam krūmos, pa perimetru mētājas apvārtītas drēbes, dzirdu, kā no estrādes puses skan mūzika, bet to pārskan Mārtiņa čurāšana. Saprotu, ka ne jau tādu es to papardes ziedu biju iedomājusies, aši paķeru savas novārtītās, vēl pirms dažām stundām baltās drēbes un slepus aizlavos tālāk mežā, lai pa aplinkus taciņām atgrieztos Zanes mājās, uz balli iet jau vairs nevaru tādā paskatā, turklāt jau ir gandrīz rīts.

Zanes sētā dzirdu, ka no Anitas loga skan smiekli. Ahā, tātad neguļ! Nolēmu iet un pastāstīt savu Jāņu nakts kaunu, jo viņa mani sapratīs. Speros iekšā istabā, kur manam skatam gultā guļoša Anita, kas lūkojas uz mani, bet virs viņas – pliks dibens. Papardes zieda nakts taču! Acīmredzot biju pārāk skaļa, jo manā virzienā pavērsās arī otrs acu pāris – Toms! Samulsu, kaut ko zem deguna nesakarīgi nomurmulēju, aizvēru durvis. Nesaprotot, ko ar nupat redzēto informāciju darīt, aši saliku savas somas un izgāju no draudzenes mājas.

Autobusa pieturā sēdēju ilgi. Protams, ka 24. jūnijā laukos nekādi autobusi nekursē. Pēc vairākām stundām garām brauca no bērnības pazīstams onkulis, kurš mani aizveda līdz tuvākajam dzelzceļam.

Zanei toreiz neko nepateicu, par mammas sakaru ar Tomu viņa uzzināja pēc dažiem mēnešiem, kad Anita vairs nevarēja noslēpt grūtnieces puncīti. Zanes māsiņa piedzima Lieldienās, mēnesi pēc tam, kad Toms pameta Anitu. Mārtiņš pēc pusgada apprecējās, ar viņu vairs nekad neesam tikušies. Bet zinu, ka viņam ir trīs braši dēli, tēva kopijas.”

Divreiz mēģināt, bet papardes ziedu tā arī nenoplūkt

“Tas notika pirms vairākiem gadiem. Tajos svētkos nelija, bet bija diezgan auksts,” atceras Vija. Viņa bija devusies uz draugu organizētu ballīti. Pasākums bijis ļoti interesants, visu laiku bija ko darīt. Jau neilgi pēc Vijas ierašanās pasākumā viņai uzmanību sāka pievērst kāds puisis – Kristaps. Kādā brīdī viņa atcerējusies, ka gulēšana paredzēta teltīs, bet viņa savējo vēl nav uzslējusi. Puisim, ar ko viņa jau bija kopā piedalījusies vairākās spēlēs un jautri pļāpājusi, pateica, ka uz brīdi aizies. Noskaidrojis, kurp viņa dodas, Kristaps piedāvāja doties palīgā.

“Sākumā biju plānojusi telti celt viena – tas jau nav grūti, bija arī vēl gaišs un es nebiju pārāk piedzērusies. Bet, ja piedāvā palīdzēt – kāpēc gan ne. Turklāt man viņš patika, negribēju viņu tajā brīdī atstāt, lai kāda cita “nocopē”. Nekāds dižais palīgs gan viņš nebija. Telti uzcēlu viena – man šķita, ka vairāk maisās pa kājām. Neatceros, kurā brīdī sākām skūpstīties – iespējams, ka pa ceļam uz telts celšanas vietu, bet, kad pajumte bija uzslieta, nolēmām tajā uzkavēties.”

Stāsts gan nenoslēdzās tā, kā varētu domāt. Teltī Kristaps sāka čīkstēt, ka viņam salst un nav pietiekami ērti. “Sapratu, ka man galīgi nebūs jautri. Nu ja salst, tad nekāda drēbju novilkšana nesanāks. Es varēju dzirdēt, cik jautri ir iegriezusies Līgo ballīte, ka nolēmu doties atpakaļ. Es gribēju izpriecāties, nevis visu laiku domāt par to, lai tik viņš nenosalst.” Tā nu viņa ierosināja doties atpakaļ pie ugunskura.

Pēc pievienošanās citiem svinētājiem nepagāja ilgs laiks, un Kristaps bija nozudis. Tikai pēc vairākām dienām Vija uzzināja, ka puisis bija aizgājis uz savu telti kopā ar vienu no viņas draudzenēm, kas nezināja par Vijas piedzīvojumiem. Arī draudzenei bija līdzīgi novērojumi un izjūtas. Tālāk par skūpstīšanos Kristaps tajā vakarā netika.


Meties sajūtās ar intīmo munīciju! Ko atrast seksa veikalā

$
0
0

Iesaka eksperte

Vidējais dzimumakta ilgums veseliem vīriešiem esot aptuveni sešas minūtes, piemēram, Turcijā 3,7, bet Anglijā 7,6 minūtes. Parasti ar atbilstīgu stimulēšanu un labu sagatavošanu sievietēm pietiek ar šo laiku, lai sasniegtu orgasmu. Dzimumakta laikā neiztikt bez prezervatīviem un lubrikantiem, kurus lieto papildu mitrināšanai un slīdamībai. Sievietes priekšspēles laikā parasti uzbudinās lēnāk nekā vīrieši, un tas ir viens no veidiem, kā palīdzēt mitrināt dzimumorgānus, izvairīties no nepatīkamām sajūtām un sasniegt baudas virsotnes kopā ar partneri. Lubrikants palīdz risināt arī problēmas seksuālajā jomā, kas saistītas ar hormonālām svārstībām organismā, fizioloģiskām īpatnībām, emocionālo noskaņojumu vai ginekoloģiskām problēmām. Lubrikantus iesaka arī tiem, kuri vēlas dažādot savu seksuālo dzīvi ar seksa rotaļlietām vai veicot intīmo zonu masāžu. Obligāti lielā daudzumā lietojams, ja vēlaties izmēģināt anālo seksu. Pēc sastāva ir lubrikanti uz ūdens un silikona bāzes. Uz ūdens bāzes ir vispraktiskākie pēc sastāva, jo saturā lielākā daļa ir ūdens un glicerīns. Tie neizraisa alerģijas, labi iesūcas ādā, viegli nomazgājas ar ūdeni un neatstāj traipus. Var lietot kopā ar prezervatīviem un jebkurām seksa rotaļlietām. Šie lubrikanti pieejami ar atšķirīgu viskozitāti. Vieglas viskozitātes lubrikantus ir viegli nomazgāt, tos iesaka lietot masturbācijas vai petinga laikā. Vidējas viskozitātes ziedes ir ērtas vaginālā seksa laikā, bet nežūstošie lubrikanti noderēs anālajam seksam.

Lubrikantu uz silikona bāzes pamatsastāvā ir silikona eļļa, tie nebojā lateksu, lēnām iesūcas, tādēļ der ilgākam laikam un arī anālajam seksam. Tā galvenā priekšrocība – ilgi šķīst ūdenī, tādēļ ir neatsverams palīgs spēlēm dušā, baseinā vai pie ūdenstilpēm.

 

Lubrikantus iedala pēc lietojuma:

* vaginālie parasti ir klasiski, uz ūdens vai silikona bāzes. Tie labi savienojami ar lateksa izstrādājumiem. Paredzēti papildu mitrināšanai vaginālā seksa vai masturbācijas laikā,

* anālie papildus dod atslābinošu efektu, pazemina sāpju sajūtas, jo ir biezāki un satur atsāpinošas vielas,

* orālie satur dažādas augļu, ogu un šokolādes smaržas un garšas. Tie parasti ir želejveida un speciāli paredzēti orālām spēlēm un glāstiem.

 

Erekciju stimulējošu zāļu vietā – spāņu mušiņas

Ja ir paaugstināts asinsspiediens, erekciju stimulējošus medikamentus (Viagra, Cialis, Levitra) nedrīkst lietot. Tad labāk dzert pilienus, ko dēvē par spāņu mušiņām, – jau pusstundas laikā padarīs tevi ļo-o-oti uzbudinātu!

Var lietot arī ziedes erekcijas veicināšanai. Erekcija notiek, asinīm ieplūstot divās dzimumlocekļa kamerās, kad tiek saņemti attiecīgi impulsi no smadzenēm un dzimumorgānu apvidus. Ja nervu impulsu vai asins plūsmas ceļā ir kādi traucēkļi, pilnvērtīga erekcija nevar notikt – loceklis saceļas, bet ir mīksts. Erekcija nav tas pats, kas dzimumtieksme – libido. Nereti vīriešiem ar erektilo disfunkciju dzimumtieksme nav traucēta. Aplams ir arī uzskats, ka erektilā disfunkcija vienmēr sākas galvā. Visbiežāk tai ir konkrēts medicīnisks cēlonis. Lai veicinātu erekciju, līdzekli ieziež ādā, ziede ātri iesūcas, un penis ir kaujas gatavībā.

Savukārt, lai attālinātu ejakulāciju (spermas noplūdi), uz locekļa pamatnes uzmauc speciālu riņķi, ko tur ne ilgāk par pusstundu, lai nepārtrauktu asinsriti.

Nereti sperma pāragri noplūst vīriešiem ar mazkustīgu dzīvesveidu, jo tas veicina asins sastrēgumu mazajā iegurnī, taču tikpat bieži tā mēdz notikt sportistiem, piemēram, svarcēlājiem, airētājiem un riteņbraucējiem, jo viņiem regulāri palielinās spiediens uz šo ķermeņa zonu. Dažkārt ejakulāciju aizkavē prezervatīva uzvilkšana. Vislabāk šim nolūkam izmantot tādus, kas piesūcināti ar anestezējošām vielām vai arī anālajam seksam domātos. Ir arī speciālas gumijas uzmavas, kas mazina kairinājumu, taču tās noderēs vienīgi jauniem vīriešiem ar labu erekciju. Ierasti ejakulāciju vislabāk izdodas kontrolēt misionāru pozā, kad vīrietis vada dzimumaktu. Dažkārt vispiemērotākā izrādās jātnieces pozīcija, jo, sievietei sēžot vīrietim virsū, maksts neieskauj dzimumlocekli tik cieši kā dažās citās pozās. Vairākumam vīriešu sēklas noplūdi palīdz aizkavēt nedaudz alkohola, piemēram, glāze vīna, jo tas pazemina uzbudinājumu. Lai novērstu priekšlaicīgu ejakulāciju, dzimumakta laikā jāelpo caur degunu, nevis muti. Dzimumlocekļa kustības makstī jāsaskaņo ar elpošanu. Virzot peni iekšā, jāizelpo, bet laukā – jāieelpo.

Citi baudas palīglīdzekļi: dažādi vibratori, uzmavas, kas dod apjomu penim, vai ar reljefu, lai stimulētu sievietes maksti. Noder arī anālās rotaļlietas, vakuuma sūkņi locekļa palielināšanai, ilgstošai erekcijas saglabāšanai un baudas pastiprināšanai.

Klusā vietiņa mīlniekiem izrādās… policijas pagalms. Dāmas atklāj neveiklākās pieredzes

$
0
0

Sveces, zīda palagus un romantiku kā kino diemžēl ne vienmēr var atrast vajadzīgajā brīdī. Dažkārt vienkārši ļaujamies mirklim, piedzīvojot ne mazums neveiklu situāciju. Tomēr vari būt mierīga, arī citiem nesanāk tik veikli, kā varētu šķist. Šoreiz savos kaunpilnākajos mirkļos sarkaniem vaigiem dalījās septiņas sievietes, parādot to, ka ikvienam nākas piedzīvot arī visai neērtas situācijas.

*Visi stāstu varoņu vārdi ir mainīti.

Ainiņas, kas, iespējams, tika iemūžinātas novērošanas kamerās

Savā stāstā ar šoreiz laimīgām beigām dalās arī Ance. Situācija sekojoša – puisis dzīvo citā pilsētā, bet viņa īrē dzīvokli kopā ar draugiem. Tā teikt, neizdevīga situācija vakara priekiem. “Mēs bijām tik ļoti viens pēc otra noilgojušies, ka pārgulēt mums tomēr gribējās. Ņemot vērā, ka jaunības maksimālismā gribējās izmēģināt pēc iespējas trakākas lietas un vietas, izdomājām, ka to varētu darīt automašīnā,” par piedzīvoto stāsta Ance. “Bija svētdienas pēcpusdiena, diezgan drēgns laiks. Vajadzēja atrast kādu klusāku vietu. Braucām caur garāžu rajonu. Likās, ka esam atraduši klusāku vietu, bet, tikko apstājušies, pie mums atnāca apsargs. Nu, neko, bija jābrauc tālāk! Atradām stāvlaukumu pie kādas ēkas, izskatījās, ka svētdienā tā nestrādā. Viss bija forši – neviens nebrauca un netraucēja. Bet… Braucot prom no stāvlaukuma, sapratām, ka ēka, kura neliecināja, ka tur notiek jebkāda darbība, patiesībā ir policijas ēka un stāvlaukumā ir novērošanas kameras. Ups, cerams, ka arī kameras tajā dienā bija paņēmušas brīvdienu un neviens neko nepiefiksēja!”

“Laimīgās dienas”, kas nopauzē visu procesu

Kādā piektdienas vakarā Klaudija devās pie drauga uz dzimšanas dienas svinībām. Kā pienākas, atrasta skaistākā kleita, spilgtākā lūpukrāsa un labākās acu ēnas. Ņemot vērā, ka svinību vieta bija nedaudz prom no pilsētas, uz to bija noorganizēts šoferis, lai visi viesi varētu pulcēties iecerētajā ballīšu vietā. Sieviete aizbrauca līdz norunātajai vietai, kur visus viesus gaidīja šoferis, tomēr kāds no viesiem vēl kavējās un bija nedaudz jāuzgaida.

Te pēkšņi atvērās durvis un telpā ienāca ilgi gaidītais puisis, kurš, kā stāsta Klaudija, bija arī gaidīšanas vērts. “Galvā noklikšķēja, ka šodien kaut kas varētu sanākt. Tā visi kopā aizbraucām uz svinību vietu, ballējāmies un svinējām, ik pa brīdim netīšām saskatoties ar vakara izredzēto. Skatiens pa skatienam līdz mēs uzsākam sarunu un saruna beidzās kā cerēts – ar skūpstu. Pēc tam pāris dejas un iekarsušās sirdis sitās vienā ritmā. Abi sapratām, ka ir jāatrod vieta, kur mūs neviens netraucēs… Protams, to arī izdarījām, viss tik skaisti un jauki līdz brīdim, kad mēs gribam sākt darīt to, bet es jūtu, ka kaut kas nav jeb precīzāk – kaut kas ir… Tieši tajā brīdī man sākas “happy days” (mēnešreizes – red.). Nu neko, abi sabēdājušies sabučojāmies un devāmies pie pārējiem viesiem. Lai gan man vienmēr ir bijušas problēmas ar normālu režīmu šīm mēneša “skaistākajām dienām”, nekad viņas nebija sākušās bez jebkādām iepriekšējām pazīmēm,” savā pieredzē dalās Klaudija.

“Re, nāk kāds!”

Par saviem svētku laika gultas priekiem piekrita pastāstīt Viktorija. Kā pienākas, arī Viktorija un viņas puisis svētkos izlēma apciemot ģimeni. Tomēr, kā zināms, viss ir lieliski līdz brīdim, kad emocijas un kaisle sit augstu vilni. Gultas čīkst, sienas tik plānas, ka var pat dzirdēt, kā kaimiņi žāvājas, un prieku baudīšana līdz ar to sevišķi nekāda. Abi nolēmuši, ka jāizdomā cits plāns, lai nenāktos krist kaunā vai pārāk domāt par katru izdvesto skaņu vai kustībām.

Kā daudzos gadījumos, arī šo pāri nosacīti glāba piecvietīgā gulta uz četriem riteņiem jeb automašīna. Tomēr ar to jau stāsts nebeidzās. Protams, bija jāparūpējas arī par pienācīgu vietu, lai abu divvientulība netiktu traucēta. Tiesa, meža ceļa biezoknī gan Viktorija ar puisi pamanīja norādes uz kādiem tūrisma objektiem, tomēr tajā brīdī nešķitis, ka šīs dabas takas varētu kādu interesēt svētku dienās. “Viss notiek. Man jau pazuda uzmanība kaut kur skatīties, vai kāds nenāk. Mans puisis pēkšņi iesaucās: “Re, nāk kāds!” Es, protams, domāju, ka šis joko. Pagriežos – tiešām! Večuks gan ātri nomainīja iešanas virzienu, bet puisis teica, ka viņiem pat izveidojies acu kontakts, un vīrs gados esot smējies,” amizantajās atmiņās dalās Viktorija.

Īsākie prieki gada īsākajā naktī

Arī Maijas stāsts ir par papardes zieda meklēšanu Līgo naktī. Diemžēl šis stāsts, tāpat kā Jāņu nakts, ir īss.

Vasaras saulgriežus Maija svinēja pie tā laika drauga, viņai svešu cilvēku kompānijā. Protams, svētki kā jau svētki – arī ar alutiņu un prieku baudīšanu pilnā sparā. Lai gan viss atmiņas par notikušo ir diezgan miglainas, Maija atceras lielo vilšanos par negaidīt agru došanos pie miera.

Tieši svinību karstumā draugs aicinājis meklēt papardes ziedu. Piedāvājums licies interesants arī Maijai. Diemžēl “cik ātri sākās, tik ātri beidzās”, atceras Maija. Iespējams, tas bija alkohols, iespējams, lielā sajūsma par Maiju, bet viņai likās, ka puisis paņems viņu uz “pieredzīti”. “Mums tiešām bija jāiet prom no ballītes uz piecām minūtēm?” retoriski vaicā Maija.

Ziediņa noplūkšana visas mazpilsētas priekšā

Savā pieredzē piekrita piedalīties arī Vita. Kā daudziem, arī Vita var atzīt – visneveiklākā seksuālā pieredze bija arī viņas pirmā. “Pārgulēju ar puisi, kurš man ļoti, ļoti patika. Biju jauna, tādēļ neaizdomājos, ka tas patiesībā ir tik nozīmīgi,” atminas Vita.

Viņa ar konkrēto puisi satikusies vienā ballītē, abi padejoši, pabučojušies… Šķiet, tālākā notikumu virkne ir diezgan skaidra. Tā kā abi esot iejutušies ballītes karstumā, piedāvājums doties turpināt ballīti pie puiša Vitai licies pašsaprotams. Tagad Vita nosaka: “Muļķe būdama, piekritu. Protams, aizejot pie šī drauga, sapratu, ka neviena mājās nav, visi draugi ir palikuši ballītē. Viss notika ne tā, kā rāda romantiskajos kino. Respektīvi – viss notikušais bija kā miglā, ne tajā labākajā nozīmē. Pamodos no telefona zvana. Tā bija mamma, kas pārmetoši teica, lai nāku mājās, jo ir jau rīts. Ātri saģērbos un “aizmuku” projām. Pārlaižot acis pār istabu, ieraudzīju, ka visi ballētāji ir pārradušies mājās un guļ tajā pašā istabā, kur mēs. Jutos šausmīgi, jo pazinu gan viņus, gan viņi mani. Tā kā nāku no mazpilsētas, pēc tam visa pilsēta par to zināja – vismaz manā draugu lokā noteikti,” noteic Vita.

Guļošā princese

Nav noslēpums, ka mūsdienās daudzi izvēlas savu mīlestību meklēt “Tinder” – tā bija arī Kristīnes gadījumā. “Iepazinos ar puisi “Tinder” iepazīšanās aplikācijā. Satikāmies, iepazināmies un sapratu, ka šīs būs tādas “vieglas” un abpusēji izdevīgas attiecības bez nopietnām saistībām. Sestdienas vakarā devāmies uz Vecrīgu, tur iepazinos ar viņa draugiem, iedzērām un mazliet padejojām. Man ātri apnika, tādēļ burtiski “aizvilku” puisi mājās. Jāteic godīgi, sekss bija briesmīgs. Viņš domāja tikai par sevi, par to, kā sevi apmierināt. Man palika garlaicīgi. Ņemot vērā to, ka biju sagurusi, jo visu dienu strādāju, turklāt biju arī iedzērusi, es vienkārši aizmigu seksa laikā. Protams, to pati nepiefiksēju.

Satiekoties nākamajā reizē, puisis jautāja, vai tajā vakarā es biju piedzērusies. Es atbildēju, ka nē un uzdevu pretjautājumu: “Kādēļ tā domā?” Atbilde sekojoša – tādēļ, ka seksa laikā esmu aizmigusi. Labi, ka puisis bija diezgan liels kretīns un man par to bija pilnīgi vienalga, es tikai skaļi sāku smieties un nodomāju, ka es nu gan esmu nepārspējama.”

Pieķerti pelbaseina kādreizējā smēķētavā

Visai neveikli sanācis arī Lindai. Līdzīgi kā daudzus pārus, arī viņu iztraucēja “procesā”. Linda ar savu mīļoto un viņa onkuli bija aizbraukuši uz peldbaseinu. Apakšstāvā ir pirtis, baseini, bet trešajā stāv reiz bijusi smēķētava. Uzsvars jāliek uz vārdu “reiz”, jo tolaik, kad baseinu priekus bija devusies izbaudīt arī Linda, telpa vairs nepildīja savas kādreizējās funkcijas, bet abiem mīlniekiem prātā bija citas idejas, kā šo telpu izmantot.

“Sēdējām tur kādu brītiņu – ja nu cilvēki tomēr ienāk, bet nekā. Peldkostīms tādā ziņā ir ļoti pateicīgs apģērba gabals, jo nav nepieciešams īpaši izģērbties… Tad nu atraduši piemērotāko vietu un pozu, nodevāmies mīlas priekiem, un, protams, tieši tajā brīdī kāds uznāca augšā! Stundu neviens nebija bijis un te pēkšņi! Tā kā jau minēju, ka peldkostīms ir pateicīgs apģērba gabals, nebija īpaši nepieciešams ģērbties vai kā tā, tikai aši piecelties.. Neesmu pat pārliecināta, vai cilvēki saprata, kas notiek, bet gan jau, ka nojauta! Sarkaniem vaidziņiem devāmies prom,” tā Linda.

 

delfi_vina

Jātnieces poza mīlējoties: aktīvā, slinkā un otrādi apgrieztā

$
0
0

Es atcerējos kādas draudzenes stāstu par neaizmirstamu seksu, kad viņa bija pozā virs vīrieša. Viņas pavadonis tad pašā atbildīgākajā brīdī sāka dziedāt “tā jāj kungi, tā jāj kungi, tā tie mazie kalpiņi…”. Bet viņa taču gribēja vienkārši ierādīt jaunu pozu. Tā nu sākām runāt par dažādām jātnieces pozas variācijām.

Ar savu popularitāti poza varētu vien konkurēt ar torti “Cielaviņa”. Kopš laikiem, kad mīlēšanās pozas tiek iemūžinātas mākslā un kino, tā dažādi atainota. Protams, jātnieces poza ir piedzīvojusi evolūciju un neietver tikai variantu “seja pret seju”.

Kā šo pozu varētu variēt.

Jātniece pilnīgi otrādi

Vīrietis atrodas guļus, sieviete – jātnieces pozā, taču ar muguru pret partneri. Šādi ir ērti atbalstīties pret partnera kājām. Te ieguvumi ir abiem – gan sieviete mazāk nogurst, gan vīrietis var ērti apmīļot dārgās gurnus un muguru.

Slinkā jātniece

Sieviete virs vīrieša, bet augumu tur nevis taisni augšā, bet noliecas pie vīrieša, balstā uz rokām. Sieviete taču nav Indians Džons un nevar jāt bezgalīgi. Tādēļ noder šī pozas variācija. Tāda dzīves baudīšana tiem, kuri… mazliet noguruši.

Protams, nevajadzētu ar visu svaru uzvelties virsū vīrietim, tikai nedaudz jābalstās uz rokām.

Šādā pozā nevajadzētu gaidīt milzu intensitāti un “ugunskuru” starp jums.

Jātniece uz tilta

Tas ir ļoti nosacīts tilts, nav vajadzības izpildīt akrobātiskas kustības. Sieviete apsēžas uz vīrieša, atbalstās uz ceļiem un savām rokām aiz muguras, vīrietis arī ir sēdus, balstā uz rokām. Jā, šī nav no vieglākajām pozām un nogurt var ātri. Taču iekļūšanas dziļums un skats, kas paveras vienam pret otru ir tā vērts!

Kājas uz pleciem un braucam

Sieviete apsēžas uz vīrieša, kurš arī ir sēdus pozā, apķer partneri ap kaklu un kājas uzliek viņam uz pleciem. Protams, šādā pozā vīrietis sievieti par ar pirkstiņu nenoglāstīs, jo viņam jābalstās uz rokām. Šajā pozā viss notiks lēni, bet – ja gribas kaut ko jaunu, interesantu un iekļūt dziļi – variet ķerties klāt šim “vingrojumam”.

Viss spēks rokās un…

Šajā pozā vīrietim jābūt ar spēcīgām rokām. Sieviete iesēžas vīrietim klēpī no sāna, vīrietis ir sēdus, izstieptām kājām. Sieviete balstās uz rokām, turot tās aiz muguras. Tikmēr vīrietis apķer sievieti ap vidukli un kājām – būtībā paņem rokās. Šis ir lēns un dziļš sekss, kur ļoti jāieklausās vienam otrā, jāatrod temps. Pēc šīs pozas var pārbaudīt partnera bicepsus – varbūt jau paaugās.

 

Pēc ārzemju materiāliem

 

Lesbas salā vienas pēcpusdienas laikā ieradušies simtiem migrantu

$
0
0

Simtiem nelegālo imigrantu piepūšamajās gumijas laivās ceturtdienas pēcpusdienā ieradušies Grieķijai piederošajā Lesbas salā, Egejas jūrā, piektdien paziņojušas Grieķijas varasiestādes un aktīvisti.

Grieķijas krasta apsardze ziņo, ka ceturtdien aptuveni stundas laikā Lesbas salu sasniegušas 13 gumijas laivas, kurās atradās 546 cilvēki. Vēl 32 cilvēki tika izglābti no citas laivas un nogādāti salā.

Savukārt divos atsevišķos incidentos jūrā netālu no Kosas salas un Aleksandrupoles uzņemtu 65 nelegālie imigranti.

Simtiem nelegālo imigrantu katru nedēļu mēģina no Turcijas nokļūt Grieķijā, neskatoties uz Eiropas Savienības (ES) vienošanos ar Turciju par migrantu plūsmas ierobežošanu.

Ceturtdien Grieķijas teritoriju sasniegušais nelegālo imigrantu skaits ir lielākais kopš 2016.gada, kad ES un Turcijas vienošanās stājās spēkā, tviterī norādīja mediķu labdarības organizācija “Ārsti bez robežām” (“Medecins sans Frontieres”, MSF).

ES un Turcijas vienošanās ir novedusi pie milzīga migrantu sastrēguma Egejas jūras salās, kur migranti izmitināti pārpildītās nometnēs, kurās nereti valda skarbi apstākļi. No salām uz Grieķijas kontinentālo daļu tiek pārvesti tikai gados veci cilvēki, bērni un nopietni slimi cilvēki.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem Lesbā nelegālo imigrantu nometnē, kas paredzēta 3000 cilvēku, pašlaik izmitināti vairāk nekā 10 000 cilvēku. Arī Kosas, Hijas, Leras un Samas salās nelegālo imigrantu nometnes ir pārpildītas.

Izlikta ēsma emigrantu atgūšanai

$
0
0

Pabalsti vairāku tūkstošu eiro apmērā, mazāks ienākuma nodoklis, jauniešu atbrīvojums no nodokļiem, biznesa veicināšanas pro­grammas tēvzemē – tādas ir trūcīgāko ES dalībvalstu ēsmas emigrējušo tautiešu atgūšanai.

Atgriešanās programma Portugālē

Pagājušajā mēnesī sava veida piedāvājumu atgriezties publiskoja Portugāle. Laiks nebija izraudzīts nejauši – daudzi portugāļi izjūt nostalģiju pēc saules un dzimtenes, kur pavada vasaras atvaļinājumus. Tagad viņus aicina atpakaļ uz palikšanu.

Ir izstrādāta programma “Regressar” jeb “Atgriešanās”. Tās ietvaros ikviena reemigrējoša ģimene, kura izbraukusi pirms 2016. gada un kuras loceklis noslēdzis darba līgumu Portugālē, saņems, kā norādīts darbā iekārtošanas biroja mājaslapā, 6539 eiro.

Valdība paredz, ka šogad saņems apmēram pusotru tūkstoti attiecīgu pieteikumu un vēl tikpat daudz līdz 2021. gadam. Vēl viens pievilcīgs faktors – repatrianti piecus gadus maksās uz pusi mazāku ienākuma nodokli.

Šī pasākuma mērķauditorija galvenokārt ir jaunas ģimenes, jo saskaņā ar “Eurostat” datiem laikā no 2013. līdz 2017. gadam vien Portugāli atstāja 268 tūkstoši cilvēku 20–34 gadu vecumā. Pagaidām vēl grūti spriest par programmas efektivitāti, bet kāda daļa no viņiem varētu atgriezties.

Interesanti, ka vēsturisku apstākļu dēļ Eiropā lielākā izceļojušo kopiena proporcionāli mītnes zemes iemītnieku kopskaitam ir izveidojusies Luksemburgā, kur portugāļi tagad veido 16% no valsts vairāk nekā sešsimt tūkstošiem iedzīvotāju.

Izceļošana uz mazo lielhercogisti sākās jau pirms Portugāles uzņemšanas Eiropas Ekonomikas kopienā 1986. gadā, un iebraucēji pārsvarā tika nodarbināti reģiona metalurģijas uzņēmumos.

Kad iespējas šajā nozarē izsīka, viņi brauca strādāt celtniecības objektos, kas joprojām balstās uz portugāļu darbaspēku. Veiksmīgākie ir ieguldījuši nopelnīto dažādu veidu biznesā, tāpēc diez vai viņi, īpaši tie, kam ir dubultpilsonība, būs viegli atvilināmi, bet, ja tas notiks, tad viņi atgriezīsies, ne jau materiālu apsvērumu vadīti.

Minētie apsvērumi, gluži pretēji, daudziem varētu būt noteicošie, lai viņi, piemēram, turpinātu saņemt Luksemburgas minimālo algu. Mazkvalificētam darbiniekam tā ir 2089,75 eiro (pēdējo divdesmit gadu laikā pieaugusi par 1345 eiro), bet Portugālē kopš šā gada jūlija – 700 eiro mēnesī.

Dzīves dārdzības ziņā abas valstis ir Rietumeiropas pretpoli, ja rēķina IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes. Taču situāciju varbūt vēl vairāk iespaido atpalicība no Pireneju pussalas kaimiņzemes Spānijas (tai ir līdzīga repatriācijas programma), nerunājot par turīgākajām lielvalstīm.

Portugāli smagi skāra arī ekonomiskā krīze, 2011. gadā vajadzēja prasīt palīdzību starptautiskajiem aizdevējiem, un ES un Starptautiskais valūtas fonds injicēja valsts finanšu sistēmā 78 miljardus eiro.

Pēc ES daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gada periodā Portugāle saņēma no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem 25,8 miljardus eiro, un arī valsts atvēlēja sociāli ekonomiskajiem projektiem 6,9 miljardus. Pēc visa tā stāvoklis uzlabojās, un tas izpaudās valsts ekonomikas izaugsmē, bet, pats galvenais, bezdarba līmeņa kritumā no 16,4% 2013. gadā līdz 7% pērn.

Valsts sāk izjust speciālistu trūkumu, un pasaulē izklīdušo tautiešu piesaistīšana var līdzēt to aizpildīt.

Polijā cenšas noturēt jaunos

Savulaik Eiropas finansiāli balstītā un daudz iedzīvotāju zaudējusī Īrija tagad var atļauties kvalitatīvu pieeju reemigrācijas jautājuma risināšanā. Valdība pagājušajā gadā sāka īstenot programmu “Back for business”, un, kā liecina pats nosaukums, tā pārsvarā adresēta darījumu aprindām.

Tai skaitā Eiropas Savienībā palikt gribošajiem britiem, kuri breksita sakarā tīko pēc Īrijas pilsonības. Mazkvalificētā darbaspēka trūkums ir ticis lielā mērā segts uz austrumeiropiešu, īpaši poļu un baltiešu, pieplūduma rēķina, savukārt kādreizējā Īrijas liksta – depopulācija – nu piemeklējusi Baltijas valstis un Poliju, un tās pārvarēšana kļūst par vienu no steidzamākajiem uzdevumiem.

Nesen ievērību izpelnījās Polijas valdības lēmums, sākot ar 1. augustu, atbrīvot no nodokļu nomaksas jauniešus līdz 26 gadu vecumam, kuru gada ienākumi nepārsniedz 20 tūkstošus eiro. Atbrīvojums varētu attiekties uz aptuveni diviem miljoniem cilvēku un izmaksāt valstij 590 miljonus eiro. Taču tas izraisījis arī diskusijas.

Opozīcija apsūdz valdošo partiju “Likums un taisnīgums” dāvanas sarūpēšanā potenciālajam elektorātam pirms parlamenta vēlēšanām oktobrī. Patiesības labad gan jāpiezīmē, ka ideja ir pasmelta no agrāk publiskotās Kačiņska t. s. piecu punktu pro­grammas, kura aptvēra plašus slāņus – seniorus, attāli dzīvojošos lauciniekus (paredzot pilnveidot vietējā transporta tīklu), bet jo sevišķi jaunās ģimenes.

Pirmos pasākumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai ieviesa jau 2016. gadā, kad finansiāls atbalsts ģimenei tika piešķirts līdz ar trešā bērna nākšanu pasaulē. Dzimstības rādītāji 2017. gadā tiešām pieauga, bet pērn atkal kritās, un tas ir licis izdarīt korekcijas (piešķirt atbalstu kopš pirmās atvases dzimšanas).

Tomēr pastāv viedoklis, ka tādējādi ieguldītā nauda nespēj aizstāt individuālu attieksmi pret katras ģimenes vajadzībām, nepieciešamību celt izglītības iestāžu līmeni, veidot mūsdienu prasībām atbilstošu infrastruktūru un citus ilgtermiņā svarīgus risinājumus.

Tie ir nozīmīgi arī repatriācijas veicināšanai. Pagaidām, kā atzīst novērotāji, Polijā sliecas atgriezties nevis jaunie un izglītotie, bet personas pāri četrdesmit. Un tām nereti nākas darba tirgū konkurēt ar viesstrādniekiem no kaimiņu Ukrainas.

Austrumeiropa zaudē darbaspēku

Iekšējās migrācijas procesi Eiropas Savienībā, kā apgalvo Brēgela institūts un citas domnīcas, nemaz nav tik vienkārši izsekojami. Tos iespaido arī breksita haoss un nepārtrauktā mobilitāte.

Līdz šim tomēr iezīmējusies nepārprotama tendence – bijušā Austrumu bloka telpā cilvēku skaits sarūk: 1989. gadā vienpadsmit valstīs, kas toreiz vēl atradās aiz dzelzs priekškara, bija 111 miljoni iedzīvotāju, bet 2019. gadā – 103 miljoni, kas daļēji, protams, izskaidrojams ar atgūto pārvietošanās brīvību un ES pastāvošo brīvo darbaspēka kustību.

Bet ne tikai ar to vien. Procentuāli no iedzīvotāju daudzuma lielākās zaudētājas ir Bulgārija, Latvija un Lietuva, bet absolūtos skaitļos visvairāk zaudējušas Rumānija un Polija.

Vācija ir bijusi viena no ieguvējām no šīs tautas staigāšanas, kas deva atspaidu tās varenajai rūpniecībai vāciešu negatīvā dabiskā pieauguma un iedzīvotāju sastāva novecošanas apstākļos.

Nevilšus jāatceras, ka 2015. gadā valsts turklāt uzņēma daudz Sīrijas kara bēgļu un kopumā miljonu cilvēku un bieži dzirdēto tēzi, ka bez masu imigrācijas Eiropas lokomotīve Vācija pārstās funkcionēt.

Pērn jūlijā “Eurostat” publicēja datus, saskaņā ar kuriem ES iedzīvotāju skaits būtu sarucis par 200 tūkstošiem, ja nenotiktu ārēja imigrācija, kuras dēļ no 2017. gada janvāra līdz 2018. gada janvārim ES ir papildinājusies ar 1,1 miljonu ieceļotāju. Fakti ir daiļrunīgi, un ne vien strīdus, bet secinājumus rosinoši.

Nav jātēlo varonis un jāskrien ar galvu sienā! Horoskopi 31.augustam

$
0
0
Auns

Vērtīga diena, kurā netrūks arī fiziskā darba. Īpaši veiksies tajos darbos, kas ir saistīti ar zemi. Tu vari vēlēties, ka darbam pievēršas arī tavs mīļotais cilvēks, kā rezultātā, kopā strādājot, jūsu attiecības uzlabosies.

Vērsis

Ja tu neesi uzlabojis savus dzīves apstākļus vai neesi atrisinājis dzīvesvietas jautājumus, tagad tev to izdarīt būs vieglāk. Tu vari šodien arī paņemt bankā kredītu remontdarbiem vai jaunas dzīvesvietas iegādei. Šodien tam ir labvēlīga diena.

Dvīņi

Naudas jautājumi un budžeta plānošana šodien būs tas jautājums, kas tev šķitīs kaitinošs. Lai nebūtu tik nervozs, ieplāno sev arī kādu atpūtu, kur tu vari pabūt viens pats – piemēram, pastaigu pa parku. Šodien noteikti nevajadzētu ņemt naudu kredītā.

Vēzis

Diena paies labvēlīgi, taču nekādi lieli notikumi šodien nav gaidāmi. Pret sadzīviskām ķibelēm tu šodien pratīsi reaģēt ar filozofisku mieru.

Lauva

Izrādi mērķtiecību, darot tās lietas, kuras tu dari. Tu, bez šaubām, sasniegsi pozitīvu rezultātu, taču tev ir jāzina, ko tu vēlies sasniegt.

Jaunava

Ļoti laba diena, lai tiktos ar cilvēkiem un runātu par darbu vai kopīgiem projektiem. Izdosies atrisināt sākot no mazām līdz pat lielām problēmām.

Svari

Esi vērīgāks pret sīkumiem, jo tieši tie var šodien sabojāt tavu dienu. Šodien noteikti nevajadzētu melot, arī sīkiem meliem būs īsas kājas.

Skorpions

Nav jātēlo no sevis varonis un jāskrien ar galvu sienā. Tu reizēm neproti uz problēmu paskatīties no cita rakursa. Tieši ar šādu problēmu tu sastapsies arī šodien.

Strēlnieks

Šodien būs daudz negaidītu un neplānotu problēmu. Iespējamas arī traumas – lūzumi un apdegumi. Var gadīties daudz kas, kas izraisīs tavas pašsajūtas pasliktināšanos. Iespējamas arī spēcīgas galvassāpes un asinsspiediena paaugstināšanās. Tas viss nozīmē tikai vienu – šodien tev nepieciešama atpūta.

Mežāzis

Izrādi iniciatīvu tajās lietās, kas attiecas uz finansēm un privāto dzīvi. Tas būs pamats tālākai virzībai pozitīvā virzienā.

Ūdensvīrs

Iespējama finansiāla veiksme, taču, lai tas notiktu strādāt nāksies daudz, turklāt nāksies izmantot arī savu fantāziju.

Zivis

Esi uzmanīgs ar naudu, iespējami lieli tēriņi vai pat naudas zaudēšana. Neplāno svarīgas un nozīmīgas lietas – šodien tev tām nepietiks ne mentālās, ne fiziskās izturības.

BVKB šovasar ekspluatācijā pieņēmis 13 izglītības iestādes

$
0
0

Šovasar Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ekspluatācijā pieņēmis 13 izglītības iestādes, bet septiņām veicis pirmreizējo apsekošanu pēc to nodošanas ekspluatācijā, aģentūru LETA informēja BVKB.

Izglītības iestāžu apsekošana kā BVKB prioritāte tika noteikta jau 2018.gadā. BVKB būvinspektori gan pieņem ekspluatācijā no jauna būvētas un pārbūvētas ēkas, gan arī pārbauda jau uzbūvētas un ekspluatācijā nodotas izglītības iestādes. Aptvertas tiek gan vispārizglītojošās skolas, gan sporta, mūzikas un mākslas skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, universitātes un pētniecības centri.

No jūnija līdz augusta beigām ekspluatācijā tika pieņemtas 13 izglītības iestāžu ēkas.

Uzbūvēta jauna skolas ēka Ādažos, jaunu mācību korpusu ieguvusi Siguldas valsts ģimnāzija, tāpat uzcelta jaunbūve Latvijas starptautiskajai skolai Piņķos.

BVKB norādīja, ka lielākoties veikti pārbūves darbi, bet divās izglītības iestādēs īstenoti energoefektivitātes paaugstināšanas projekti un vēl divām izveidotas moduļu tipa piebūves. Kopš gada sākuma līdz augusta beigām ekspluatācijā pieņemtas 27 izglītības iestādes, kas ir par 37% vairāk, nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada.

Savukārt no 2332 BVKB ekspluatācijas uzraudzībā esošajām izglītības iestādēm laika posmā no jūnija līdz augusta beigām pirmoreiz klātienē tika apsekotas septiņas. Divas no tām atzītas kā teicamā vai labā stāvoklī esošas, četrās jāuzlabo drošība, jo konstatēti trūkumi, kas ietekmē ēkas drošumu, bet vienā ekspluatācija jāpārtrauc. Kopš gada sākuma apsekotas 29 izglītības iestādes, no kurām sešas ir teicamā vai labā stāvoklī, 19 – drošība jāuzlabo, bet četras netiek ekspluatētas vai arī ekspluatācija ir jāpārtrauc.

BVKB aģentūrai LETA skaidroja, ka šajās četrās skolās tehniskais stāvoklis nepieļauj ekspluatāciju, un to īpašnieki tās vairs neizmanto izglītošanas funkciju nodrošināšanai – BVKB apsekojuma laikā minētās izglītības iestādes jau bijušas slēgtas.

Ēkas atrodas Limbažos, Tukuma novada Tumes pagastā, Līvānu novada Sutros un Dobeles novada Apguldē.

“Izglītības iestāžu tehniskais stāvoklis joprojām ir tālu no pilnības – lielākajā daļā apsekoto ēku konstatēti trūkumi. Situāciju var mainīt vienīgi to īpašnieku apziņa un atbildība – nepieciešams savlaicīgi ieplānot darbus un tiem nepieciešamo finansējumu, lai attiecībā uz drošību nepieļautu nekādas atkāpes no prasībām,” secina BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.


Latvija šogad bremzē Baltiju

$
0
0

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP otrajā ceturksnī bija 7,7 miljardi eiro.

Latvija lēnākā Baltijas valstīs

“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka Latvijā šogad ekonomika aug lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Sezonāli izlīdzinātajos IKP datos starpība starp Baltijas valstīm nav ļoti liela, ap vienu procentpunktu. Šādi rēķinot, Latvijas ekonomika 2.ceturksnī auga par 2,9%, bet pirmajā pusgadā kopumā par 3,0%.

Taču visai neglaimojoši izskatās detaļu salīdzinājums, jo īpaši attiecībā pret Igauniju. Tā var lepoties ar fantastiski strauju “gudro” pakalpojumu nozaru (komercpakalpojumi, informācija un sakari) un investīciju kāpumu, 2.ceturksnī par vairāk nekā 20%.

Tas sola kaimiņvalstij straujāku attīstību nākotnē. Lietuvā labāka ir apstrādes rūpniecības dinamika, ir zināms par lielajām investīcijām šajā nozarē.

Vairākās nozarēs pievienotā vērtība 2.ceturksnī ir samazinājusies. Varēja nojaust, ka mīnusu zonā ir transports, taču pievienotās vērtības sarukums par 3,7% ir nedaudz sliktāks par gaidīto.

Tāpat nebija šaubu, ka nozares reformu dēļ pievienotā vērtība sarukusi finanšu pakalpojumos (-7,6%), laika apstākļi “samazināja” arī pārējo rūpniecību, kas galvenokārt ir enerģētika (-1,6%).

Varam mierināt sevi ar domu, ka šogad gluži vienkārši nav paveicies. Tranzīts un meža nozare ir strauju svārstību riskam pakļautas nozares, 2.ceturksnī svārsta kustība bija lejupvērsta. Šogad būsim lēnāk augošā Baltijas valsts, bet pērn bijām straujāk augošā. Redzam sekas mazām investīcijām rūpniecībā un biroju ēkās nesenā pagātnē. Labojot šīs kļūdas, rezultāti neliks vilties.

Ir arī pozitīvas ziņas

Ir arī dažas iepriecinošas ziņas par mūsu ekonomiku. Vissvarīgākā no tām — komercpakalpojumu nozares pieaugums 2.ceturksnī ir paātrinājies līdz 8,9%. Ļoti labi, jo nedrīkstam atpalikt gudro pakalpojumu eksportā. Ir lieliski rezultāti lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kurās pievienotā vērtība auga par 12,8%).

Galvenais bažu iemesls šobrīd ir reģionu labklājībai īpaši svarīgā apstrādes rūpniecība, kas gada nogalē un nākamgad varētu būt viena no vājākajām nozarēm. Koksnes produktu cenu kritums jau izpaužas, pastāv risks, ka nozares globālais vājums bremzēs līdz šim lielisko metālapstrādes un mašīnbūves attīstību.

Bremzēšanās vēl nav krīze

“Swedbank” galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece paredz, ka gada otrajā pusē izaugsmes tempi būs nedaudz labāki galvenokārt gan tādēļ, ka būs vairāk darba dienu. Tādējādi šogad kopumā ekonomikas izaugsme gaidāma ap 2.8%.

Šobrīd ekonomikā valdošās vēsmas ir labvēlīgas uz vietējo patēriņu vērstam biznesam, kas vēl vismaz tuvākos pāris ceturkšņus varēs baudīt augošās iedzīvotāju pirktspējas augļus.

Šobrīd ar lielākajiem izaicinājumiem gan sastopas preču eksportētāji, pārsvarā apstrādes rūpnieki un preču pārvadātāji. Ražošanas apjomu pieaugums apstrādes rūpniecībā otrajā ceturksnī ir bijis ļoti pieticīgs. Savukārt transporta sektorā otrajā ceturksnī – kritums Arī nākamajos ceturkšņos šīm nozarēm neklāsies viegli.

Nākamgad pasaules ekonomikas bremzēšanās un nenoteiktības nelabvēlīgie efekti sasniegs kulmināciju – eksports vēl vairāk vājināsies, un, pieaugot uzņēmumu un iedzīvotāju piesardzībai, lēnāk augs arī patēriņš un investīcijas. Tā rezultātā ekonomikas izaugsme Latvijā noslīdēs līdz 2%.

Iespēja, ka ekonomikā tuvākā gada laikā iestāsies krīze ir pieaugusi, tomēr tā joprojām ir zema. Gaidāms, ka pasaules ekonomika sāks pamazām atgūties 2021. gadā, kas palīdzēs atgūt spēkus arī Latvijas ekonomikai.

Latvijas ekonomikai nav paveicies

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Latvijas ekonomikā negatīvi pārsteigumi šogad noteikti ir vairāk nekā pozitīvas ziņas un ja vēl pērnā gada nogalē Latvija bija visstraujāk augošā valsts Austrumeiropas reģionā, tad šobrīd ekonomikas izaugsmes ziņā Latvija jau atrodas vienā no pēdējām vietām mūsu reģionā.

Tik zema izaugsme ir nepatīkams pārsteigums, taču vienlaikus to nevajadzēt arī uztvert pārāk dramatiski.

Protams šī brīža vienreizējie negatīvie faktori, kas bremzē Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir pārejoši, taču tuvākajos ceturkšņos M.Āboliņš būtiskus uzlabojumus Latvijas ekonomikas attīstībā nesagaida. Apsteidzošie indikatori par būvniecību, ražošanu un pasaules tirdzniecību nav iepriecinoši, un līdz gada nogalei Latvijas ekonomikas izaugsme drīzāk kļūs vēl lēnāka.

Nākotne neskaidra

Savukārt nākamā gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir ļoti neskaidras. No vienas puses patērētāju noskaņojums ir pozitīvs un pakalpojumu nozaru eksports turpina augt, taču pasaules ekonomikā aina nav ļoti iepriecinoša un risku ir daudz.

Šogad pasaulē gaidāma lēnākā izaugsme kopš 2009. gada un rūpniecība, kā arī pasaules tirdzniecība ir tuvu recesijai. Labā ziņa gan ir tā, ka šie rādītāji ir tālu no līmeņiem, kur būtu jāsatraucas par nopietnu krīzi, savukārt bezdarba un patērētāju noskaņojuma rādītāji gan ASV, gan eirozonā joprojām ir ļoti spēcīgi.

Taču signāli par recesijas tuvošanos pasaulē kļūst arvien vairāk un šādā situācijā tirdzniecības karu strauja eskalācija, negaidīti finanšu šoki vai Brexit bez vienošanās var arī būtiski pasliktināt situāciju pasaules ekonomikā.

Skābākās prognozes

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka šogad izaugsmes temps kopumā būs 2,4% apmērā, bet nākamgad tas noslīdēs līdz 2%.

Gada pirmā puse Latvijas ekonomikai izrādījās negaidīti vāja, kur pretī Lietuvai un Igaunijai veikums bija labāks, nekā gaidīts. Neskatoties uz atšķirībām, kopējā virzība ir uz to, ka nākamais gads būs liesāks par esošo. Otrajā ceturksnī iezīmējas izaugsmes palēnināšanās investīcijās un eksportā. Otrajā ceturksnī ir uzlabojies privātā patēriņa aktivitāte. Taču sagaidu, ka tā pieauguma temps gada otrajā pusē nedaudz nosēdīsies.

Pozitīvais aspekts ir, ka pakalpojumu sektors pasaulē kopumā, gan eirozonā joprojām ir spēcīgs. Tas veido lielāko daļu ekonomikas un arī noteiks tālāko izaugsmes attīstības tempu.

Būtiskākais jautājums ir – cik ilgi pakalpojumu sektors spēs pretoties negatīvajām tendencēm rūpniecībā un eksportā. Pēdējos 25 gados apstrādes rūpniecības problēmas ir atstājušas ietekmi pakalpojumu sektoru. Taču ietekme ir bijusi atšķirīga mēroga, ne vienmēr kritiska. Drīzāk tā bijusi atkarīga no plašākiem nosacījumiem ekonomikā.

Globālās tirdzniecības apjomi otrajā ceturksnī samazinājās, turklāt indikācijas ir, ka nospiesta aktivitāte būs noturīga. To apstiprina arī eksporta pasūtījumu zemais līmenis. Arī investīcijas visā pasaulē kļūs piesardzīgākas un to aktivitāte ir kritusies jau kopš pērnā gada.

Politiskā nenoteiktība pati par sevi reti ir izraisījusi lejupslīdi. Tomēr, šie nenoteiktības radītie izaicinājumi kļūst arvien tiešāki. Tirdzniecības karu potenciāls nav sevi izsmēlis, bet drīzāk ieiet spirālē. ASV turpinās konfliktēt ar Ķīnu. Kaut tarifu tiešā ietekme ir salīdzinoši neliela, netiešā ietekme izplešas.

ASV vēlas panākt izmaiņas ne tik daudz tirdzniecībā, cik izmaiņas Ķīnas rūpnieciskajā politikā un ierobežot tās ambīcijas. Kaut Ķīna šobrīd izvēlas atklāti nekonfliktēt, tā nepiekāpsies, bet veiks tiešus un netiešus pretsoļus. Turklāt parādās jauns konfliktu avots – valūtu kari, ko draud aktivizēt ASV kā pretsoli juaņas vērtības kritumam.

Spiediens padarīt lētāku dolāru var nākt kā jauns atsitiens Eiropas, tai skaitā, Latvijas eksportētājiem. Tāpat augsta varbūtība ir, ka ASV nespēs panākt tirdzniecības noregulējumu ar Eiropu, kā dēļ uz gada beigām parādīsies jaunas lūzuma līnijas tirdzniecības attiecībās ar ES.

LU pametušās amatpersonas kompensācijās saņems 50 000 eiro –četras algas

$
0
0

No Latvijas Universitātes (LU) aizgājušais Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, LU rektora biroja vadītāja Alma Eihentāle, Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas vadītāja Jūlija Stare un Akadēmiskā centra attīstības programmas vadītāja Gunta Rača kompensācijās saņems ap 53 000 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Grantiņam kompensācijā izmaksās ap 17 000 eiro, savukārt Eihentālei ap 8000 eiro, Starei un Račai katrai kompensācijās izmaksās aptuveni 14 000 eiro.

Vaicāts par kompensāciju izmaksāšanu aizgājušajiem darbiniekiem, bijušais LU rektors Indriķis Muižnieks aģentūrai LETA sacīja, ka viņš ir parakstījis rīkojumus par kompensāciju piešķiršanu Grantiņam un Eihentālei un tās tiks izmaksātas četru mēnešalgu apmērā.

Atbilstoši likumam, darbiniekiem, kuriem bijušas darba attiecības ar augstskolu, kompensāciju izmaksā trīs mēnešu apmērā, bet tiem darbiniekiem, kuriem bijis darbs ar konfidenciāliem materiāliem kompensācija tiek izmaksāta četru mēnešalgu apmērā, skaidroja Muižnieks.

“Tā ceturtā mēnešalga ir kā kompensācija par to, ka turpmākos divus gadus minētās personas nevarēs uzsākt darba attiecības ar citām augstskolām,” piebilda bijušais rektors.

Vaicāts par kompensāciju piešķiršanu Starei un Račai, viņš sacīja, ka kompensāciju rīkojumus esot parakstījis Grantiņš.

Grantiņš darbu LU uzteica 27.augustā, jo viņaprāt valdība ir uzspiedusi savu ielikteni, kuru viņš un augstskola neatzīst. “Mana pilsoniskā apziņa man neļauj turpināt strādāt. Šis ir mans pilsoniskais protests pret to, ka mūsu valstī par juridiskiem jautājumiem lemj politiski,” iepriekš sacīja Grantiņš.

Šodien notikušajā LU darbinieku kopsapulcē Muižnieks sacīja, ka šo pašu iemeslu vadīta, darbu uzteikusi arī LU rektora biroja vadītāja Eihentāle, kā arī aizgājušas divas programmu vadītājas – Stare un Rača.

Muižnieks uzsvēra, ka “jebkuram amatam ir savs aizvietotājs” un aizgājušā Administrācijas vadītāja pienākumus pildīs augstskolas kanclere Ilze Kūka.

Šodien oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir publicēts valdības rīkojums, ar kuru par rektora vietas izpildītāju iecelts vēstures doktors, profesors Gvido Straube,

Muižnieks sacīja, ka ar Straubi vienojies, ka pienākumus nodos pirmdien, tomēr tā kā šodien publicēts valdības rīkojums, tad Straube amatā stājas šodien. Vaicāts, kāpēc Straube nevadīja augstskolas darbinieku kopsapulci, bet Muižnieks, viņš sacīja, ka droši vien pēdējo reizi deva bijušajam rektoram “brīdi” un pats atvilka elpu.

Kā ziņots, valdība otrdien pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā “Par Latvijas Universitātes Satversmi” noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

Reaģējot uz valdības lēmumu darbu uzteica augstskolas Administrācijas vadītājs Grantiņš, bet abi prorektori paziņoja, ka nekavējoties izmantos savus neizņemtos atvaļinājumus un līdz novembra sākumam amata pienākumus nepildīs.

Prasot atcelt valdības izdoto administratīvo aktu, Muižnieks ir vērsies Administratīvajā rajona tiesā. Tāpat viņš apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot Augstskolu likumā noteikto ierobežojumu viņam atkārtoti piedalīties LU rektora vēlēšanās.

Foto: Kadetes kapitulē čehietēm un Eiropas čempionātu noslēdz astotajā vietā

$
0
0

Latvijas U-16 meiteņu basketbola izlase piektdien ar astoto vietu noslēdza Skopjē notiekošo Eiropas kadetu čempionātu.

Latvietes cīņā par septīto vietu turnīrā ar rezultātu 45:80 (10:13, 12:24, 11:20, 12:23) kapitulēja vienaudzēm no Čehijas.

Latvijas U-16 izlasē pa astoņiem punktiem guva Marta Leimane un Vanesa Jasa, bet ar septiņām atlēkušajām bumbām atzīmējās Kolīna Kārtere.

Latvijas jaunās basketbolistes pretiniecēm zaudēja metienos no spēles (23,44% pret 39,74%), jo īpaši neveicās ar tālmetieniem, grozā raidot tikai divus no 26 izpildītajiem “trejačiem”.

{"title":"Latvijas U-16 izlases basketbolistes sp\u0113l\u0113 pret \u010cehiju","items":[{"link":"https:\/\/images.la.lv\/uploads\/2019\/08\/image-1-9.jpg","caption":"Foto: FIBA","description":""},{"link":"https:\/\/images.la.lv\/uploads\/2019\/08\/image-2-9.jpg","caption":"Foto: FIBA","description":""},{"link":"https:\/\/images.la.lv\/uploads\/2019\/08\/image-3-9.jpg","caption":"Foto: FIBA","description":""},{"link":"https:\/\/images.la.lv\/uploads\/2019\/08\/image-4-9.jpg","caption":"Foto: FIBA","description":""},{"link":"https:\/\/images.la.lv\/uploads\/2019\/08\/image-5-9.jpg","caption":"Foto: FIBA","description":""},{"link":"https:\/\/images.la.lv\/uploads\/2019\/08\/image-6-9.jpg","caption":"Foto: FIBA","description":""},{"link":"https:\/\/images.la.lv\/uploads\/2019\/08\/image-7-9.jpg","caption":"Foto: FIBA","description":""},{"link":"https:\/\/images.la.lv\/uploads\/2019\/08\/image-8-9.jpg","caption":"Foto: FIBA","description":""},{"link":"https:\/\/images.la.lv\/uploads\/2019\/08\/image-9-9.jpg","caption":"Foto: FIBA","description":""},{"link":"https:\/\/images.la.lv\/uploads\/2019\/08\/image-10-9.jpg","caption":"Foto: FIBA","description":""},{"link":"https:\/\/images.la.lv\/uploads\/2019\/08\/image-11-9.jpg","caption":"Foto: FIBA","description":""},{"link":"https:\/\/images.la.lv\/uploads\/2019\/08\/image-12-9.jpg","caption":"Foto: FIBA","description":""},{"link":"https:\/\/images.la.lv\/uploads\/2019\/08\/image-13-9.jpg","caption":"Foto: FIBA","description":""},{"link":"https:\/\/images.la.lv\/uploads\/2019\/08\/image-14-8.jpg","caption":"Foto: FIBA","description":"Katr\u012bna Ozola (no lab\u0101s) c\u012bn\u0101s aizsardz\u012bb\u0101."},{"link":"https:\/\/images.la.lv\/uploads\/2019\/08\/image-15-8.jpg","caption":"Foto: FIBA","description":""},{"link":"https:\/\/images.la.lv\/uploads\/2019\/08\/image-30.jpg","caption":"Foto: FIBA","description":""}]}

Latvijas izlasei ceturtdien neizdevās izcīnīt uzvaru pār Itāliju, līdz ar to tika zaudētas iespējas piedalīties nākamā gada Pasaules kausa izcīņā.

Jau ziņots, ka Matīsa Rožlapas trenētā Latvijas U-16 meiteņu izlase čempionātu iesāka ar graujošu 76:40 uzvaru pār Zviedriju, otrajā mačā ar 60:67 tika atzīts Beļģijas pārākums, bet trešajā spēlē latvietes ar 52:90 piekāpās vienaudzēm no Spānijas, finišējot trešajā vietā C grupā.

Astotdaļfinālā Latvijas U-16 valstsvienība atspēlējās no 11 punktu deficīta un ar 60:55 pārspēja Grieķiju, bet ceturtdaļfinālā pēc 21 punkta atspēlēšanas spraigā galotnē ar 63:65 piekāpās vienaudzēm no Krievijas. Tikmēr pusfināla spēlē par 5.-8.vietu ar rezultātu 48:58 atzīts Itālijas pārākums.

VIDEO. Pa logu Daugavpilī izmestais kucēns ticis labās rokās, izaudzis liels un nosaukts par Lidotāju

$
0
0

Suņupuika Lidotājs atradis gādīgas mājas un saimnieci – īstenu dzīvnieku aizstāvi. Suns savu vārdu ieguva pēc cietsirdīga gadījuma, kad viņu pirms pusotra gada kā kucēnu izmeta no daudzstāvu nama loga. Valsts policija (VP) turpina izmeklēšanu lietā par cietsirdību pret dzīvniekiem Daugavpilī, vēstīja TV3 raidījums “Bez Tabu”.

Pirms pusotra gada ”Bez Tabu” stāstīja par nežēlību pret dzīvniekiem Daugavpilī, kur no liela augstuma pa logu melnā maisā tika izmesti divi kucēni. Vien laimīgas sagadīšanās dēļ dzīvnieka pīkstienus maisā saklausīja pretējās mājas iedzīvotāja, kurai izdevās izglābt vienu no kucēniem, bet otrs kritiena dēļ nositās…Tolaik bija aizdomas, ka persona, kura pastrādāja noziegumu, ir garīgi slima. Policija uzsāka izmeklēšanu.

Viens kucēns pagaidu mājas rada Daugavpils dzīvnieku patversmē, kuras vadītāja ir Oksana Bondare. Pēc pusotra gada suņupuika ir turpat blakus Oksanai – dzīvo viņas mājās Daugavpils pievārtē. Pērn gan suni savā dzīvoklī bija ar mieru uzņemt Diāna, kura izglāba kucēnu no melnā maisa, tomēr vēlāk viņa pārdomāja.

”Viņa pēc tam pat nezvanīja nevienu reizi. Es arī domāju, ka viņa paņems, bet nebija intereses. Man arī negribējās uzbāzties. Ja cilvēks gribētu, tad visu laiku interesētos, zvanītu,” tā raidījumam stāsta Lidotāja saimniece Oksana.

Lidotājs tagad dzīvo mājās pie Oksanas ģimenes, kā arī ir kopā ar citiem suņiem, kaķiem, mājdzīvniekiem. Sākotnēji sieviete domājusi, ka labākais saimnieks Lidotājam būs kāds cits, bet labāku kandidatūru par sevi tā arī neatrada.

Pēc kritiena kucēna vecumā Lidotājs uz mūžu guvis kājas traumu, kuras dēļ klibo, taču tas neliedz viņam baudīt pilnvērtīgu dzīvi.

Pēc notikušā pērn VP uzsāka kriminālprocesu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.

Plašāk pievienotajā video.

Avārijā iesaistītā un atlaistā prokurore vada Skrīveru aprūpes centru

$
0
0

Bijusī prokurore Diāna Bebre-Kondrāte, kura izraisījusi avāriju, atteikusies no alkohola koncentrācijas pārbaudes un vēlāk atlaista no prokuratūras, šovasar kļuvusi par Skrīveru novada pašvaldības sociālā aprūpes centra “Ziedugravas” direktori, noskaidroja aģentūra LETA.

Bebre-Kondrāte joprojām nav apmierināta ar savu atlaišanu, un pašlaik viņa prasība par atjaunošanu prokurores amatā atrodas Augstākajā tiesā, jo abas iepriekšējās instances viņas prasību noraidījušas.

Tiesas preses sekretāre Baiba Kataja aģentūrai LETA apliecināja, ka lieta ir saņemta, taču vēl nav bijusi rīcības sēde, kurā tiek lemts, vai lieta nododama izskatīšanai kasācijas kārtībā.

Bebre-Kondrāte pieņemta darbā par juriskonsulti Skrīveru novada pašvaldībā, bet šovasar ar domes lēmumu iecelta par “Ziedugravu” direktori. Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Keita Lūse aģentūrai LETA apgalvoja, ka bijusī prokurore piedalījusies konkursā uz amatu, un tajā kopumā saņemti deviņu pretendentu pieteikumi, bet uz pārrunām aicināti trīs cilvēki.

Pēc Lūses paustā, Bebrei-Kondrātei ir amatam atbilstošas prasmes un izglītība. Pašvaldības izsludinātā konkursa nolikums liecina, ka amata pretendentiem tika izvirzītas tikai trīs prasības – otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā augstākā izglītība, darba pieredze vadošā amatā ne mazāk kā trīs gadi, kā arī vismaz “B” kategorijas autovadītāja apliecība.

Domē jaunā aprūpes centra vadītāja uz trešdaļu slodzes turpina pildīt arī juriskonsultes pienākumus, un tam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izsniegta atļauja amatu savienošanai.

Sociālās aprūpes centra “Ziedugravas” direktores amatalga ir 1059 eiro. Bebres-Kondrātes amatpersonas deklarācija liecina, ka 2018.gadā viņa no pašvaldības atalgojumā saņēmusi 7109 eiro, tāpat viņai maksāti uzturlīdzekļi, pabalsts, kā arī bijuši citi ienākumi, arī laimests no “Latvijas Loto” 32 eiro apmērā. Viņas parādsaistības sasniegušas 28 120 eiro.

Jau vēstīts, ka Aizkraukles prokurore 2015.gada pavasarī bija iesaistīta autoavārijā, atteicās no alkohola testa, kas tiek pielīdzināts braukšanai dzērumā, un turklāt uzvedās rupji. Prokurores auto braucis pa pretējo joslu un ietriecies stāvošā mašīnā.

Pēc cietušo stāstītā, automašīnā bijis arī Valsts policijas darbinieks Andris Kondrāts. Abi uzvedušies rupji, draudējuši sasistā auto vadītājai un viņas nepilngadīgajai meitai, gaisā bijis jūtams alkohola smārds.

Prokuroru atestācijas komisija kolēģei piemēroja bargāko sodu – atlaišanu, tomēr lietā iestājās noilgums un Bebre-Kondrāte atgriezās prokurores amatā. Pēc tam ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers izdeva pavēli par viņas atlaišanu, jo likums prokuroriem prasa nevainojamu reputāciju, taču Bebre-Kondrāte atlaišanu apstrīdējusi tiesā un prasa segt mantiskos zaudējumus.

Bebrei-Kondrātei izdevies izvairīties, ka viņai nelabvēlīgais prokuratūras lēmums stājas spēkā, jo viņa pusgadu paņēma slimības lapu, tad devās dekrēta un bērna kopšanas atvaļinājumā. Disciplinārsodu var piemērot divu gadu laikā.

Bebre-Kondrāte nesaņēma arī administratīvo sodu, lai gan par atteikšanos no alkohola testa draud arests līdz 15 diennaktīm, 1400 eiro naudas sods un tiek atņemtas autovadītāja tiesības uz četriem gadiem.

Paralēli Bebre-Kondrāte pieteikusies kārtot zvērināta advokāta eksāmenu, tomēr sliktās reputācijas dēļ tam nav pielaista.

Vēlāk Bebre-Kondrāte pieņemta darbā par juriskonsulti Skrīveru novada pašvaldībā, noskaidroja aģentūra LETA.

Kā uzvesties govju barā? Traģisks gadījums noved pie kodeksa tūristiem

$
0
0

Jūlijā pirms pieciem gadiem Pinnistalas ielejā Tirolē kāds govju bars pēkšņi aplenca tūristi un sabradāja viņu.

No gūtajām traumām 45 gadus vecā sieviete nomira notikuma vietā.

Viņas vīrs un dēls apsūdzēja fermeri nolaidībā, turpretim fermeris norādīja, ka viņš ganībās bija izlicis brīdinājuma zīmes.

Tiesa piesprieda govju īpašniekam samaksāt sievietes ģimenei 18 tūkstošus eiro plus ikmēneša pensiju 1500 eiro apmērā.

Augstākā tiesa nupat tomēr nospriedusi, ka ceļotājai, kas pastaigājās ar savu suni, jāuzņemas puse vainas, jo viņai vajadzēja apzināties, ka ir apdraudētas govis, it īpaši grūsnās, kad tās saskaras ar suņiem, turklāt viņa neņēma vērā brīdinājuma zīmes, lai turētos no bara.

Tiesa kompensāciju apjomu samazināja uz pusi.

Tiroles fermeri tiesas spriedumu raksturoja kā apdraudējumu viņu iztikai un draudēja slēgt savas zemes ceļiniekiem.

Pēc protestiem valdība publicēja “uzvedības kodeksu” ceļotājiem.

Tajā noteikts turēties tālāk no govīm un suni vest īsā pavadā. Suņus atļauts atbrīvot no pavadas tikai uzbrukuma gadījumā.

Dubras pārstāvētajam klubam spēcīgi pretinieki UEFA Eiropas līgā

$
0
0

Latvijas futbola izlases aizsarga Kaspara Dubras pārstāvētā Ukrainas komanda “Oleksandriya” UEFA Eiropas līgas apakšgrupā tiksies ar Vācijas, Francijas un Beļģijas komandām.

“Oleksandriya” ielozēta I apakšgrupā ar Vācijas bundeslīgas komandu “VfL Wolfsburg”, Francijas vienību “Saint-Etienne” un Beļģijas klubu “Gent”.

“Oleksandriya” ir iepriekšējās sezonas Ukrainas čempionāta bronzas medaļu laureāte, Volfsburgas komanda bundeslīgā bija sestā, “Saint-Etienne” Francijā ieņēma ceturto vietu, bet “Gent” Beļģijā bija piektā.

Iepriekš ceturtdien neveiksmi UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas izšķirošajā – “pay-off” – kārtā piedzīvoja Latvijas čempione “Riga”. Rīdzinieku pāridarītāju – Dānijas čempioni “Kobenhavn” – B apakšgrupā gaida spēkošanās ar Ukrainas vicečempioni Kijevas “Dinamo”, Zviedrijas klubu “Malmo” un Šveices vienību “Lugano”. Zīmīgi, ka starp Dānijas un Malmes komandu stadioniem, braucot ar auto, ir tikai 42 kilometru attālums.

Tikmēr “Ventspils” komandu kvalifikācijas trešajā kārtā apturējusī Portugāles vienība “Vitoria” F apakšgrupā mēros spēkus ar iepriekšējās sezonas finālisti Londonas “Arsenal” no Anglijas, Frankfurtes “Eintracht” no Vācijas bundeslīgas un Lježas “Standart” no Beļģijas.

Savukārt “Ventspili” savulaik vadījušā Romāna Grigorčuka trenētā Kazahstānas čempione “Astana”, kur par sporta direktoru strādā bijušais kurzemnieku stūrmanis Pols Ašvorts, L apakšgrupā tiksies ar Anglijas grandu Mančestras “United”, Serbijas vicečempioni Belgradas “Partizan” un Nīderlandes vienību “Alkmaar”.

Titulētākā Eiropas līgas komanda – “Sevilla” no Spānijas – tika ielozētā A apakšgrupā, kur tā cīnīsies ar Kipras vienību Nikosijas APOEL, Azerbaidžānas komandu Agdamas “Qarabag” un Luksemburgas klubu “Dudelange”.

Saistoši dueļi salozēti arī E un J apakšgrupās. E grupā Itālijas A sērijas klubs Romas “Lazio” cīnīsies ar Skotijas čempioni Glāzgovas “Celtic”, Francijas kausa ieguvēju “Stade Rennais” un Rumānijas komandu Klužas-Napokas CFR. Savukārt J apakšgrupā cita Itālijas galvaspilsētas komanda “AS Roma” duelēsies ar Vācijas bundeslīgas vienību Menhengladbahas “Borussia”, Turcijas klubu Stambulas “Bašakšehir” un “Wolfsberger” no Austrijas.

UEFA Eiropas līgas pamatturnīrs sāksies 19.septembrī un ilgs līdz 12.decembrim, katras grupas divām labākajām komandām iekļūstot izslēgšanas turnīrā.

Pagājušajā sezonā UEFA Eiropas līgā finālā tikās divi Londonas klubi, “Chelsea” komandai ar 4:1 sagraujot “Arsenal”.

Nākamās sezonas UEFA Eiropas līgas fināls notiks 27.maijā Polijas pilsētā Gdaņskā.

UEFA Eiropas līgas apakšgrupu turnīra izlozes rezultāti:

A grupa – “Sevilla” (Spānija), Nikosijas APOEL (Kipra), Agdamas “Qarabag” (Azerbaidžāna), “Dudelange” (Luksemburga);

B grupa – Kijevas “Dinamo” (Ukraina), “Kobenhavn” (Dānija), “Malmo” (Zviedrija), “Lugano” (Šveice);

C grupa – “Basel” (Šveice), “Krasnodar” (Krievija), “Getafe” (Spānija), “Trabzonspor” (Turcija);

D grupa – Lisabonas “Sporting” (Portugāle), Eindhovenas PSV (Nīderlande), Tronheimas “Rosenborg” (Norvēģija), Lincas LASK (Austrija);

E grupa – Romas “Lazio” (Itālija), Glāzgovas “Celtic” (Skotija), “Stade Rennais” (Francija), Klužas-Napokas CFR (Rumānija);

F grupa – Londonas “Arsenal” (Anglija), Frankfurtes “Eintracht” (Vācija), Lježas “Standart” (Beļģija), Gimaraišas “Vitoria” (Portugāle);

G grupa – “Porto” (Portugāle), Bernes “Young Boys” (Šveice), Roterdamas “Feyenoord” (Nīderlande), Glāzgovas “Rangers” (Skotija);

H grupa – Maskavas CSKA (Krievija), Razgradas “Ludogorets” (Bulgārija), Barselonas “Espanyol” (Spānija), Budapeštas “Ferencvaros” (Ungārija);

I grupa – “VfL Wolfsburg”(Vācija), “Gent” (Beļģijas), “Saint-Etienne” (Francija), “Oleksandriya” (Ukraina);

J grupa – “AS Roma” (Itālija), Menhengladbahas “Borussia” (Vācija), Stambulas “Bašakšehir” (Turcija), “Wolfsberger” (Austrija);

K grupa – Stambulas “Bešiktas” (Turcija), “Braga” (Portugāle), Bratislavas “Slovan” (Slovākija), Vulverhemptonas “Wanderers” (Anglija);

L grupa – Mančestras “United” (Anglija), “Astana” (Kazahstāna), Belgradas “Partizan” (Serbija), “Alkmaar” (Nīderlande).


Latvija iesniedz tehnisko ziņojumu par “Moneyval” rekomendāciju ieviešanu

$
0
0

Latvija iesniegusi tehnisko ziņojumu par Eiropas Padomes komitejas noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai – “Moneyval” – rekomendāciju ieviešanu, uzrādot būtiskas un mērķtiecīgas izmaiņas finanšu sektorā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā, Latvija iesniegusi progresa ziņojumu par “Moneyval” 5.kārtas novērtēšanā iekļauto rekomendāciju izpildi Latvijas Nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas uzlabošanai ar detalizētu izklāstu par līdzatbildīgo institūciju, jo īpaši Latvijas valdības un Saeimas, darba rezultātiem.

“Ar šo ziņojumu mēs sūtām skaidru vēstījumu, ka finanšu sektora sakārtošana ir bijusi un arī turpmāk būs Latvijas valdības prioritāte. Mēs nepieļausim iecietību pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot Latvijas finanšu sistēmu.

Ziņojums par tehnisko rekomendāciju izpildi pierāda, ka ļoti daudz ir izdarīts. Latvijas finanšu sektora uzraudzība un atbildīgo iestāžu sadarbība risku novēršanā ir kļuvusi daudz efektīvāka.

Tomēr mēs neplānojam apstāties, jo saprotam, ka ir jāturpina būt modriem, sekojot līdzi visa veida risku attīstībai starptautiskajā finanšu sistēmā,” norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

“Finanšu noziegumu apkarošana ir mana kā iekšlietu ministra prioritāte. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana nav tikai Latvijas, bet visas pasaules problēma.

Mēs neesam izņēmums, bet ar savu aktīvo darbu pie izmaiņām normatīvajos aktos un praktiskajiem rezultātiem finanšu noziegumu apkarošanā jau esam gatavi dalīties pieredzē ar citām valstīm,” piebilda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Iekšlietu ministrs norādīja, ka Valsts policija sadarbībā ar citām tiesībaizsardzības iestādēm un finanšu sektora uzraugiem ir veikusi nozīmīgus uzlabojumus Latvijas NILLTPF sistēmas piemērošanā praksē. Ievērojami palielinās ierosināto krimināllietu skaits un kriminālvajāšanai nosūtīto kriminālprocesu apjoms.

Latvijā ir spēkā esošs progresīvs un efektīvs normatīvais regulējums noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijai.

“Mēs neapstāsimies pie sasniegtajiem rezultātiem un ik dienu sev un pārējai pasaulei parādīsim, ka savā darbā kļūstam aizvien efektīvāki cīņā ar NILLTPF noziegumiem. Esmu pārliecināts, ka Latvijas finanšu sektors ir drošs ārvalstu legālām investīcijām,” sacīja Ģirģens.

“Esmu pateicīga Saeimai un valdībai par spēju ļoti īsā laikā izdarīt tik ievērojamu darbu, lai turpinātu stiprināt Latvijas spēju cīnīties ar finanšu noziegumiem.

Vēlos īpaši pateikties Finanšu izlūkošanas dienesta komandai, Tieslietu ministrijai, Finanšu ministrijai, Ārlietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai, kā arī visām citām iesaistītajām iestādēm par neatsveramu ieguldījumu ziņojuma tapšanā.

Šis ir pirmais veiksmīgi pabeigtais posms “Moneyval” rekomendāciju izpildē, kas ir labi demonstrējis mūsu spēju sadarboties un sasniegt nospraustos mērķus,” piebilda Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Kā norādīts iesniegtajā ziņojumā, 2018.gadā oktobrī Latvijas valdība pieņēma rīcības plānu “Moneyval” rekomendāciju izpildei, kam sekoja Latvijas valdības 2019.gada februārī pieņemtais ambiciozais, bet vienlaikus nepieciešamais plāns par finanšu sektora “kapitālo remontu” ar mērķi stiprināt finanšu sektora regulatoru un to spējas cīnīties pret finanšu noziegumiem, kā arī uzlabot koordināciju ar partneriem efektīvu rezultātu sasniegšanai.

Vienlaicīgi ir pārskatīts Finanšu sektora attīstības plāns, lai atjaunotu un uzlabotu Latvijas finanšu sektora starptautisko reputāciju un novērstu ar NILLTPF saistītos riskus un nepilnības.

Rekomendāciju ieviešanas gaitā ir veikti būtiski uzlabojumi Latvijas NILLTPFN likumdošanā, pielāgojot tos Finanšu darījumu darba grupas (FATF) starptautiskajiem standartiem, tajā skaitā, izdarot būtiskus grozījumus NILLTPFN likumā un aizliedzot finanšu institūcijām darījumus ar čaulas veidojumiem, kā arī stiprinot juridisko un operacionālo Finanšu izlūkošanas dienesta neatkarību, nosakot to kā atbildīgo un vadošo iestādi NILLTPFN jomā.

Viens no nozīmīgiem soļiem rekomendāciju ieviešanā ir Saeimas pieņemtie grozījumi Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā, un ar tiem saistītie Ministru kabineta izdotie noteikumi, nodrošinot ANO Drošības padomes noteikto sankciju tiešu un nekavējošu piemērošanu, negaidot to pārņemšanu ES tiesību sistēmā. Tāpat arī ir izveidota Sankciju koordinācijas padome, kas Ārlietu ministrijas vadībā stiprinās sankciju piemērošanas efektivitāti, kā arī informēs privāto un publisko sektoru par sankciju ievērošanu.

Tāpat ir pārskatīts Nacionālais risku novērtējums, iekļaujot tajā sektorālos un nacionālos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumus. Šobrīd darbs turpinās ar nākamo novērtējuma posmu par 2017.-2018.gadu, kas tiks noslēgts un publicēts līdz šī gada beigām.

Visu līdzatbildīgo iestāžu kopīgais darbs jau šobrīd ir devis ievērojamus rezultātus, piemēram, ārvalstu (ārpus ES) klientu noguldījumu īpatsvars samazinājies līdz rekordzemajam 8% līmenim, ievērojami samazinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus.

2018.gadā Finanšu izlūkošanas dienests iesaldējis vēsturē lielāko noziedzīgi iegūto līdzekļu apmēru, proti, 101,5 miljoni eiro (2017.gadā – 45,6 miljoni eiro). Savukārt jau šobrīd 2019.gadā iesaldēti 168,3 miljoni eiro.

Latvija ir ievērojami uzlabojusi piekļuvi informācijai par patiesajiem labuma guvējiem un kopš 2017.gada novembra likvidējusi vairāk nekā 17 000 uzņēmumu, tostarp čaulas veidojumu.

2018.gadā Latvijas Valsts policija kriminālvajāšanai nosūtījusi par 15 noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kriminālprocesiem vairāk nekā 2017.gadā.

Ziņojumā arī norādīts, ka eiro valūta tiek izmantota 95% darījumu Latvijā, samazinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, izmantojot ārvalstu valūtas.

Kompetento iestāžu līdz šim paveiktā darba virziens saskan arī ar Starptautiskā Valūtas fonda 7.augustā publicēto ziņojumu.

Latvijas valdība un finanšu sektoru uzraugošās institūcijas augstu novērtē SVF rekomendācijas un pilnībā atbalsta tajā pausto pārliecību, ka NILLTPFN sistēmas efektivitātes stiprināšana un iepriekš nerezidentus apkalpojušo banku darbības virziena maiņa jau šobrīd ir radījusi iespējas uzlabot Latvijas finanšu sistēmu.

Visas atbildīgās institūcijas ir apņēmības pilnas aktīvi turpināt uzsākto darbu.

Šī gada novembrī Latvijai ir jāiesniedz nākamais ziņojums par sasniegtajiem efektivitātes rādītājiem, tas ir, par ieviesto tehnisko rekomendāciju praktisko piemērošanu, visās “Moneyval” rekomendāciju jomās. Latvijas paveiktais tiks vērtēts “Moneyval” klātienes plenārsēdē Strasbūrā šī gada decembrī un FATF klātienes sēdē 2020.gada februārī.

Rinkēvičs: ES spēja vienoties par kopīgu politiku pret Krieviju ir jāsaglabā arī nākotnē

$
0
0

Eiropas Savienības (ES) spēja vienoties par kopīgu politiku pret Krieviju ir jāsaglabā arī nākotnē, kopīgajā preses konferencē ar Spānijas ārlietu ministru Žozepu Borrelju sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ministrs pastāstīja, ka aizvadīto piecu gadu laikā ir noformulēta kopīga ES politika par Ukrainu, par Krievijas rīcību Ukrainas austrumos, par Krimas pretlikumīgo okupāciju. Rinkēvičs aicina to skatīt kā pozitīvu un spēcīgu ES kopējās ārpolitikas panākumu.

“Diemžēl šādu vienprātību mums nav izdevies panākt citās jomās, bet šajā jautājumā ir izdevies,” sacīja Rinkēvičs.

Tāpat ministrs norādīja, ka sarunās par Krieviju reizēm redzami zināmi uzplūdi un atplūdi – vienu brīdi šķiet, ka jādara viss iespējamais, lai attiecības normalizētu, otrā brīdī dzird idejas par vienotu telpu no Lisabonas līdz Vladivostokai, citā – runas par nepieciešamību attiecības “restartēt”.

“Latvijas pozīcijas ir nemainīgas. Jā, mēs varam skatīties uz attiecību uzlabošanos ar Krieviju, bet tikai tad, ja panāks būtisku progresu Minskas vienošanās izpildē, ja būs būtisks progress arī Krievijas apziņā, ka starptautiskās tiesības ir jāievēro,” norādīja ministrs.

Kopīgajā preses konferencē ar Spānijas ārlietu ministru Borrelju Rinkēvičs pateicās Spānijai par Latvijai sniegto atbalstu drošības jomā, nodēvējot Spānijas rīcību par solidaritātes paraugu. Tāpat Rinkēvičs apsveica Borrelju ar nomināciju ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amatam.

“Protams, vēl priekšā ir iztaujāšana Eiropas Parlamentā. Vēlu veiksmi šajā procesā! Esmu pārliecināts, ka Borreljs darīs visu, lai veidotu aktīvu un spēcīgu ES ārpolitiku, kurā ņems vērā katras dalībvalsts intereses, būs reģionāls līdzsvars,” sacīja Rinkēvičs.

Savukārt Borreljs pauda stipru Spānijas atbalstu stabilitātei un drošībai Latvijā – valstī, ko Spānija uzskata par savu partneri ES un NATO ietvarā.

“Sadarbība starp Latviju un Spāniju ir izcila, mēs redzam arī infrastruktūras plānus. Baltijas valstīs tie mums ir vienoti. Tie būtu liela iespēja stiprināt sadarbību. Mūsu uzņēmēji, kas tajos iesaistās, arī sniedz savu ieguldījumu. Mums ir kopīgas vērtības gan ES, gan NATO līmenī,” sacīja Spānijas ārlietu ministrs.

Kā ziņots, šodien vizītē Latvijā ieradās Spānijas ārlietu ministrs, Eiropadomes izvirzītais kandidāts augstā pārstāvja amatam ārlietās un drošības politikā Borreljs.

Vizītes laikā viņš tikās ar Rinkēviču, lai pārrunās divpusējās sadarbības jautājumus, ES un drošības politikas aktualitātes, kā arī apmainītos viedokļiem par notikumiem ES Dienvidu un Austrumu kaimiņvalstīs.

LETA jau vēstīja, Eiropadome ir izvirzījusi Spānijas ārlietu ministra Borrelja kandidatūru ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amatam. Rudenī Eiropas Parlamentam jāapstiprina gan Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs, gan augstais pārstāvis, gan pārējie EK locekļi.

Valsts prezidents: Jārod risinājums gados jaunu pedagogu piesaistei

$
0
0

Skolotāja profesija gadu gaitā noveco un zaudē savu popularitāti, līdz ar to sistēmā arvien mazāk ienāk gados jauni pedagogi, kuri elastīgāk pielāgojas aktuālām mācību metodēm un kuri izprot mūsdienu bērnu un jauniešu vēlmes, un šai problēmai ir jārod risinājums, šodien tiekoties ar Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdi, sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, LIVA valde un Levits bija vienisprātis, ka ar cerībām gaida jauno, motivējošo pedagogu sagatavošanas programmu, ko plānots sākt jau pēc gada.

LIVA sarunā paudusi atbalstu īstenotajai izglītības reformai, taču aicināja rūpīgāk pārdomāt tās ieviešanas mehānismu, lai pedagogi būtu laikus sagatavoti darbam ar skolēniem pēc jaunās sistēmas ieviešanas 2020.gada septembrī. Tika uzsvērta nepieciešamība reformu padarīt elastīgāku, ņemot vērā novadu specifiku.

Asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns aģentūrai LETA pastāstīja, ka sarunā ar prezidentu tika akcentēta ģimeņu atbildības palielināšana, un tas Levitu esot ļoti iepriecinājis, jo viņš piekrītot šādai aktualitātei.

Iepriekš Kalvāns norādīja, ka aizvien nopietnāka problēma kļūst “vecāku tiesību pārākums”, kas esot pārspīlēts. Viņaprāt, tas nereti noved pedagogus pie lēmuma mainīt darba vidi vai pat nozari kopumā, jo vecāki arvien biežāk iet uz konfliktu ar pedagogiem un dusmojas, kas skolotājiem pamatīgi sarežģī darbu.

Prezidenta dienas kārtībā esot bijis jautājums par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas stiprināšanu, par kuru LIVA norādīja, ka steidzami jārod risinājums latviešu valodas skolotāju trūkumam ne tikai mazākumtautību skolās, bet kopumā visās Latvijas izglītības iestādēs.

Valsts prezidents pauda atbalstu asociācijas darbam, rosinot neapstāties pie padarītā un turpināt sabiedrībai skaidrot pedagogu profesijas nozīmi, vecāku līdzatbildību un pienākumus, iekļaujošās izglītības un kompetencēs balstītās izglītības lomu.

Kalvāns sacīja, ka sarunas noslēgumā Levits esot solījis, ka nākamreiz, kad tiksies ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinksu (JKP), akcentēs dažus sarunā minētos virzienus, kuros ministrijai būtu vairāk jādomā, tai skaitā pedagogu sagatavošanā.

Budžeta veidošanas skarbās izvēles

$
0
0

Šķiet, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“V”) nedaudz pārsteidzās, izlieloties ar 2020. gada rekordbudžetu un tā rekordlielo pieaugumu par 524,6 miljoniem eiro. “Ak, tā!” priecīgi saberzēja rokas ministrijās un iesniedza premjeram rekordlielus budžeta pieprasījumus – gandrīz miljardu.

Tikai pēc tam izrādījās, ka reāli pārdalāmie līdzekļi (t. s. fiskālās telpas) ir knapi 100 miljoni, tad vienu brīdi tika paziņots, ka nav vairs nemaz, bet tagad tiek solīts, ka 100 miljoni tomēr būšot. Visi pārējie līdzekļi jau saistīti iepriekšējo valdību dotajos solījumos un pieņemtajos likumos.

Lai gan valdība šobrīd sola pārskatīt šos solījumus un likumus, jāšaubās, vai šādā pārskatīšanā atrodami būtiski resursi, toties uzticību valdības sniegtajiem solījumiem šāda pārskatīšana gan spēj iedragāt pamatīgi.

Ņemot vērā, ka pārskatīšanai pretosies vislabāk organizētās profesionālās un sociālās grupas – skolotāji, mediķi un uzņēmēji –, tad diez vai budžeta saskaņošanas problēmas izdosies atrisināt šādā veidā. Kaut kāda līdzekļu daļa atrodama, “pārkratot” ministriju budžetus, tomēr arī te iespējas nav bezgalīgas.

Saskaņā ar bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas teikto, lielāko daļu no ministriju budžetos atrastajiem līdzekļiem – 93,7 miljoniem eiro – veido nevis kādu iepriekš pieņemto lēmumu pārskatīšana vai valsts pārvaldes uzlabošana, bet gan “Latvijas valsts mežu” 2018. gada dividenžu “pievākšana” valsts budžetam (tas ir galvenais avots Zemkopības ministrijas budžetā atrastajiem 30,73 miljoniem eiro) un jau iepriekš ņemto valsts aizdevumu pārfinansēšana ar lētākiem kredītiem, ietaupot procentu maksājumus un atliekot pamatsummu atdošanu – tam šobrīd ir labvēlīgs brīdis.

Visu pārējo ministriju budžetos atrastas samērā nelielas summas, kas tomēr būtiski skar dažādu jomu intereses – piemēram, ideja par skolēnu pusdienu finansējuma pārlikšanu pilnībā uz pašvaldību pleciem.

Mūsu rekordbudžeti

Lai gan K. Kariņa lepnais apgalvojums par rekordbudžetu nav nepatiess, tomēr visi valsts budžeti kopš 2012. gada ir bijuši rekordbudžeti – proti, lielāki par iepriekšējiem, savukārt 2008. gada budžeta līmenis – līdz tam lielākais – tika pārsniegts jau 2014. gadā. Jāpiebilst, ka arī abu nākamo gadu budžeti būs rekordbudžeti, ja vien piepildīsies makroekonomiskās prognozes.

2021. gadā plānots pamatbudžeta pieaugums par 35,7 miljoniem eiro, bet 2022. gadā – par 194,2 miljoniem, pieaugumi plānoti arī speciālajā (sociālajā) budžetā, taču šīs prognozes piepildīsies tad, ja turpināsies arī ekonomikas pieaugums.

Kas attiecas uz ministriju pieprasījumu pārsvaru pār budžeta iespējām – tā ir tipiska budžeta veidošanas sadaļa un tā bijis gan pērn, gan aizpērn, gan pirms desmit un vairāk gadiem.

Vispārīgi runājot, atziņa, ka resursu un iespēju, šajā gadījumā naudas, vienmēr ir mazāk nekā vēlmju un vajadzību, ir viena no ekonomikas zinātnes pamatatziņām un tā ir spēkā gan bagātajās valstīs kā Katara un Luksemburga, gan nabadzīgajās – kā Burundi un Centrālāfrikas Republika. Šis likums ir spēkā arī pasaules 52. bagātākajā (no 191) valstī Latvijā.

Solīts makā nekrīt

Lai gan pats fakts, ka vēlmes ir lielākas par iespējām, nav nekas īpašs, Krišjāņa Kariņa valdība ar kaut ko tomēr izceļas – proti, ar īpaši juceklīgu komunikāciju budžeta veidošanas jautājumos.

Pēdējo nedēļu laikā dažādi valdošās koalīcijas pārstāvji snieguši pretrunīgus paziņojumus par visdažādākajiem budžeta veidošanas aspektiem – vai budžetā ir brīvi pārdalāma nauda vai tomēr nav, tiks celti nodokļi vai netiks, mediķi un skolotāji dabūs solītos algu pielikumus vai tomēr ne un tamlīdzīgi.

Iemesls ir partiju vēlme nodemonstrēt saviem vēlētājiem un attiecīgo partiju pārstāvju vadītajām nozarēm neatlaidīgo cīņu par vēlētāju un nozaru interesēm, aizmirstot, ka līdz Saeimas vēlēšanām vēl trīs gadi. Un demonstrēt, kas īsti panākts vēlētāju un nozaru labā, loģiskāk būtu pēc budžeta apstiprināšanas, nevis tad, kad priekšā vēl vismaz trīs mēneši strīdu un politiskas kaulēšanās.

Iemesls juceklīgajiem un pretrunīgajiem paziņojumiem ir arī pirms vēlēšanām dotie bagātīgie solījumi, kurus tagad grūti izpildīt.

Kod, kurā pirkstā gribi

Skaidrs, ka ar 100 miljoniem eiro nevar apmierināt miljardu lielus pieprasījumus. Taču skaidrs arī tas, ka 100 miljoni ir ir mazāk nekā 127 miljoni, kas nepieciešami tikai mediķu algām vien, tādēļ neizdosies pilnībā izpildīt pat šo vienu solījumu, to beidzot atzinusi arī veselības ministre Ilze Viņķele, vainojot iepriekšējo Saeimas sastāvu populismā, ka tas vispār devis šādu solījumu.

Par ministres spēju nedot neizpildāmus solījumus varēsim pārliecināties rudenī, kad mediķi un skolotāji atkal piketēs pie Saeimas, prasot doto solījumu izpildi.

Tikmēr valdība izmisīgi meklē papildu naudu, gan apsverot papildu nodokļus azartspēlēm, gan skolēnu brīvpusdienu izdevumu pārlikšanu uz pašvaldību pleciem. Lielākā daļa no papildu līdzekļu atrašanas metodēm ir sprādzienbīstamas, tādēļ var izrādīties, ka rekordbudžets tiks pieņemts ar rekordtračiem.

Viedokļi Budžets necieš populismu

Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “Valdības vadītāja un finanšu ministra māksla jebkurā valdībā ir spēt panākt vienošanos par kopīgām prioritātēm turpmākajiem trijiem gadiem. Tas ir grūts uzdevums arī šai valdībai, jo gandrīz visi tās dalībnieki ir daudz solījuši priekšvēlēšanu laikā un šo solījumu izpilde tika atlikta tieši uz šī gada budžetu.

Vai koalīcijas partneri spēs vienoties – tas arī noteiks turpmāko valdības dzīvotspēju. Jāsaka, ka pieredze liecina – katru gadu pārdalāmo līdzekļu apjoms, neceļot nodokļus vai neveicot citus sāpīgus pasākumus, atrodas apmēram 100–300 miljonu robežās, neatceros, kad būtu bijis vairāk.

Neviens reālais budžets nespēj panest populistiskus un pārmērīgus solījumus – nav iespējams vienā gadā mēģināt īstenot 3×500 programmu, celt algas mediķiem un skolotājiem, nodrošināt 2% budžeta aizsardzībai un vienlaikus arī ievērot budžeta disciplīnu.

Manuprāt, būtiskākās iespējas atrast papildu naudu budžetam saistītas ar IT jomas iepirkumu pārskatīšanu un sakārtošanu, standarta būvniecības līgumu ieviešanu publiskajos iepirkumos, kas pasargātu valsti no neplānotiem būvniecības sadārdzinājumiem un, protams, ekonomiskās izaugsmes veicināšanu caur Eiropas fondiem un nodokļu reformas turpināšanu.”

Vasara ekonomikā beigusies

Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks: “Visu solīto vienlaikus izdarīt nevar, bet jācer, ka politiķi spēj skatīties tālākā perspektīvā kā viens gads. Galvenais, kas būtu jāpatur uzmanības fokusā, – mērķis padarīt Latviju par pārtikušu valsti, tam nepieciešamas strukturālas reformas un prioritāšu izvirzīšana.

Vasara pasaules ekonomikā viennozīmīgi ir beigusies. Taču no tā vēl neizriet, ka gaidāma barga ziema – vēl gaidāma atvasara un rudens. Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika ir krietni labākā stāvoklī un ekonomikā nav nekādu burbuļu, tādēļ tādi notikumi kā 2008. un 2009. gadā nav gaidāmi.

Šādos apstākļos valdības uzdevums būtu dot ekonomikai skaidrus signālus, kas radītu lielāku pārliecību par nākotni un neradītu nedrošību, kas varētu bremzēt uzņēmumu un mājsaimniecību tēriņus.

Nav jau tā, ka kādus mazākus perifērijas nodokļus nevarētu pamainīt, bet sasteigtā veidā mainīt lielos nodokļus būtu kļūda. Tādēļ pretrunīgie paziņojumi par nodokļu celšanu vai necelšanu nav labs signāls.”

Uzziņa

Būtiskākie iepriekšējo valdību solījumi, kas ierobežo budžeta fiskālo telpu:

* Nodokļu reforma. Tās rezultātā šogad un nākamgad nodokļu ieņēmumi samazinās par apmēram 300 miljoniem eiro gadā ar mērķi, ka reforma veicinās ekonomisko izaugsmi un nākotnē nodokļos varēs ieņemt vairāk. Te gan jāpiebilst, ka šie 300 miljoni neizkūp gaisā, bet gan paliek uzņēmumu un iedzīvotāju kabatās un vismaz daļa no šīs summas tiek iztērēta tepat Latvijā, radot budžetā PVN ieņēmumus.

* Algu pielikums skolotājiem un skolu tīkla sakārtošana (nepieciešami 128 milj. eiro).

* Algu pielikums mediķiem (nepieciešami 127 miljoni eiro nākamgad, joma atzīta par prioritāti).

* Iekšlietas – pakāpeniska atalgojuma celšana policistiem, ugunsdzēsējiem, robežu sakārtošana.

* Pakāpeniska atalgojuma palielināšana tiesu sistēmas darbiniekiem.

* Ar Latvijas simtgadi saistītais finansējuma palielinājums kultūrai.

* Vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai (2019. gadā – 632,6 milj. eiro, 6,7% budžeta).

Atis Klimovičs: Krievijas norisēm jāseko rūpīgāk

$
0
0

Ja būtu iespējams veikt iespējami brīvu Čečenijas autonomās republikas iedzīvotāju aptauju, vēloties noskaidrot viņu viedokli par demokratizācijas perspektīvām Krievijas Federācijā, diez vai rezultāts būtu pa prātam tiem, kas beidzamajos protestos saskatījuši drīzas jaunu laiku atnākšanas vēsmas.

Tieši šim lielās valsts subjektam pievēršama uzmanība, jo čečeni kā neviens cits beidzamajās desmitgadēs cietuši no lielkrievu šovinisma. Tas relatīvi nelielajai Ziemeļkaukāza nācijai (90. gadu sākumā tās daudzums dzimtenē bija ap vienu miljonu cilvēku) nodarīja paaudžu paaudzēs nedzēšamus zaudējumus. Uzskata, ka vardarbīgi nogalināto skaits sasniedzis vismaz 100 tūkstošus.

Tagad neiespējami aptvert, cik nesaudzīgi, iesūtot milzu spēkus nelielajā republikā, izrīkojās Krievijas armija un citas spēka struktūras. Par to pasaule acīmredzami uzzināja par maz, tajā skaitā par soda – faktiski nāves – nometnēm.

Tolaik – pirmā un otrā Čečenijas karu laikā, bieži esot Krievijā, pievērsu uzmanību tam, ka par notikumiem Ziemeļkaukāzā krievu pilsoņi daudz nerunāja. Maskava un citas pilsētas dzīvoja savu dzīvi, bet Čečenija – savu. Plašu pretkara noskaņojumu tomēr nevarēja sajust.

Tādu pašu viedokli varētu iegūt Gruzijā, kur jau vieglāk uzdot jautājumus un saņemt brīvas atbildes. Tur liela daļa vienkāršo pilsoņu pavaicās vienkārši un reizē naivi – ko gan Krievija vēlas no mums? Te vietā pieminēt kādas latviešu aktrises stāstīto par 2008. gada augustu, kad krievu spēki iebrukuši Gruzijā.

Tolaik filmējusies Maskavā kādā seriālā un, tā kā darbs jau ritējis pilnā sparā, nav varējusi to pārtraukt. Tiesa gan, būtu to vēlējusies. Filmas režisors, Krievijas pilsonis, sirms un dzīvē acīmredzami pieredzējis cilvēks, gluži vienkārši pateicis to, ko domā lielākā daļa lielās valsts iemītnieku, – nu kas gan tiem gruzīniem ir: vīns, dejas, dziesmas un tosti, bet kādēļ vēl sava valsts vajadzīga! Iebildumus par iebrukumu Gruzijā 2008. gadā Maskavā nevarēja dzirdēt.

Tas it kā uz “demokrātiski” noskaņotajiem šīs valsts iedzīvotājiem neattiecās. Tā līdz pat šim laikam atvainošanos par nogalinātajiem civiliedzīvotājiem un karavīriem Krievija un tās iedzīvotāji nav izteikuši.

Tādēļ nebūsim pārsteigti, ja gruzīnu lielākā daļa būs skeptiski par iespējām veidot brīvu un normālu valsti Krievijā.

Vērts atcerēties seno teicienu: “Par mūsu un jūsu brīvību!” Šķiet, pa īstam brīvs nevar būt neviens, kas to pašu nav gatavs vēlēt otram.

Vēl tālāk, un nonākam Ukrainā ar Krievijas murgiem “Krima mūsu” un “krievu pasaules” izveidošanu – vismaz Ukrainas austrumos.

Ja tas pastāvētu vien teorētiskā veidā dažādos Maskavas kabinetos, tam nebūtu redzamas nozīmes. Taču tagad pēc gluži taustāmām izpausmēm ar nāvējošu un spēcīgu ieroču palīdzību diezin vai iespējams gūt atsaucību pie ukraiņiem ar runām par demokrātisku Krieviju.

Salīdzināsim ar Latviju – esam Eiropas Savienībā un NATO, neesam cietuši militāru agresiju no Krievijas, tādēļ uzlūkojam šo valsti daudz rožaināk nekā gruzīni un ukraiņi. Bet vai adekvātāk, par to jāšaubās. Skaidrs tikai tas, ka norisēm Krievijā jāseko vēl rūpīgāk.

Viewing all 4518 articles
Browse latest View live


<script src="https://jsc.adskeeper.com/r/s/rssing.com.1596347.js" async> </script>