No 1. septembra par vidēji 10% tiks palielinātas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) maksas pakalpojumu cenas, paredz iepriekš valdībā atbalstītie grozījumi NMPD maksas pakalpojumu cenrādī.

Kā skaidroja dienestā, izmaiņas veiktas atbilstoši šī brīža faktiskajām izmaksām, un tās pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus.

NMPD uzsvēra – cenrādis nav attiecināms uz dienesta pamatfunkciju sniegt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.

Arī turpmāk izsaukumi pie pacientiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un apdraudēta cilvēka dzīvība, ir bez maksas, uzsvēra dienestā, atgādinot, ka papildus savai pamatfunkcijai NMPD ir tiesības sniegt maksas pakalpojumus, piemēram, nodrošinot medicīnisko palīdzību masu pasākumos.

Viens no maksas pakalpojumiem ir arī mediķu brigādes izsaukums situācijās, kad nav apdraudēta personas veselība vai dzīvība un medicīniskā palīdzība būtu jāsaņem ambulatori, vēršoties pie ģimenes ārsta, pie dežūrārsta vai speciālista poliklīnikā. Šādos gadījumos dienests zvanītāju novirza konsultācijas saņemšanai un informē par alternatīviem palīdzības saņemšanas veidiem.

Ja zvanītājs tomēr uzstāj uz brigādes nosūtīšanu, tad dienests izsaukumu var veikt tikai kā maksas pakalpojumu ar nosacījumu, ka to pieļauj operatīvā situācija. Zvanītājs tiek informēts par samaksu jau izsaukuma pieteikšanas laikā, bet izrakstītais rēķins vēlāk tiek nosūtīts pa pastu.

Saskaņā ar nupat apstiprināto NMPD maksas pakalpojumu cenrādi, par šādu pakalpojumu no 1. seotembra būs jāmaksā 62,20 eiro. Līdz šim pakalpojuma maksa bija 56,56 eiro.

NMPD atzina, ka var būt situācijas, kad zvanītājs ir maldinājis dispečercentru un mediķi notikuma vietā konstatē nepatiesas informācijas sniegšanu. Piemēram, spēcīgas asiņošanas vietā izsaukuma vietā atklājas, ka cilvēks ar nazi iegriezis pirkstā vai arī – mediķi dodas uz bezsamaņu, bet atklājas, ka izsaucējam ir vien galvassāpes pēc vētrainas ballītes. Tādā gadījumā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 202.pantu var tikt piemērota samaksa par apzinātu dienesta maldināšanu.

NMPD atgādina – uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana nekavējoties, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja neelpo vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi, ja ir gūta smaga trauma, ir stipra asiņošana, ja ir pēkšņa, dzīvību apdraudoša, saslimšana.

Ņemot vērā lielo zvanu skaitu uz ārkārtas tālruni 113 situācijās, kas nav neatliekamas, bet medicīniskā palīdzība vai padoms ir nepieciešams, NMPD aicina iedzīvotājus vienmēr savlaicīgi risināt radušās veselības problēmas, lai novērstu nopietnākas sekas savai veselībai.

Zinību dienas rītā Rīgas sabiedriskais transports kavējas aptuveni 15 minūtes, liecina SIA “Rīgas satiksme” publicētā informācija.

Atsevišķi autobusu reisi kavē aptuveni 15 līdz 17 minūtes, bet trolejbusi – 10 minūtes. Tramvajiem būtisku sastrēgumu nav.

Arī Rīgas domes Satiksmes departamentā aģentūrai LETA norādīja, ka satiksme ir sablīvētāka nekā ierasts vasaras sezonā, taču “nav neizbraucama”. Visvairāk sastrēgumu veidojas posmos, kur cilvēki iebrauc galvaspilsētā no Pierīgas, kā arī Vecmīlgrāvja pusē, sakarā ar satiksmes ierobežojumiem uz Brasas tilta.

“Balticmaps.eu” sastrēgumu karte liecina, ka visgausākā satiksme patlaban ir Lubānas ielas rotācijas aplī, kur jāpavada vidēji sešas minūtes ierastās pusminūtes vietā, kā arī Lāčplēša ielas posmā no Gogoļa ielas līdz Satekles ielai, kur ceļā jāpavada vidēji septiņas minūtes.

Tāpat gausāka satiksme ir Jūrmalas gatves posmā no Anniņmuižas bulvāra līdz Kurzemes prospektam.

Citviet atsevišķos pilsētas ielu posmos sastrēgumos iedzīvotājiem jāpavada vidēji divas līdz trīs minūtes.

Sastāvdaļas Marināde kebaba gaļai 500 g atkaulotu vistas šķiņķu bez ādas 120 g kefīra vai paniņu 1 ķiploka daiviņa 1 tējk. malta koriandra 1 tējk. malta kumīna 1 tējk. kajenas piparu 1 tējk. ķiploku pulvera 1 ēdamk. citronu sulas 2 ēdamk. tomātu pastas 4 pilngraudu lavaši

Salātiem 1/2 kāposta galviņas 1 liels tomāts 1 neliels sarkanais sīpols

Mērcei 100 g grieķu jogurta 100 g skābā krējuma 1 tējk. sinepju 2 ķiploku spiedē izspiestas ķiploka daiviņas 1 saišķis smalki sakapātu pētersīļu 1 ēdamk. citronu sulas sāls, melnie pipari pēc garšas

Pagatavošana.

1) Gatavo marinādi vistas gaļai – sajauc kefīru vai paniņas ar visām garšvielām, citronu sulu un tomātu pastu. 2) Vistas šķiņķus pārgriež gareniski uz pusēm un liek marinādē. 3) Atstāj iemarinēties ledusskapī vismaz uz 5 stundām, labāk – uz diennakti. 4) Vistas gaļu caurdur ar diviem gariem metāla vai koka iesmiņiem, sakārtojot un sapresējot gaļu tā, lai veidojas kebabam līdzīgs izskats. 5) Iesmiņu galus liek uz karstumizturīgas dziļas formas tā, lai vistas gaļa brīvi karātos starp diviem iesmiņiem, bet šķidrums, kas izdalās cepšanas laikā, tecētu cepamajā formā. 6) Vistu 50 minūtes cep 180 grādu karstā cepeškrāsnī. 7) Kad gaļa gatava, to sagriež strēmelītēs. 8) Sajauc kopā mērces sastāvdaļas. 9) Sagriež sīpolus un tomātus, smalki sakapā kāpostu un sajauc visus dārzeņus kopā ar 3/4 mērces. 10) Uz sausas pannas uzsilda lavašus no abām pusēm. 11) Uz silta lavaša liek vistas gaļu un salātus. Pievieno masai vēl nedaudz mērces. 12) Sarullē kebabus un pasniedz!

Recepti piedāvā pavāre un uztura speciāliste Jevgēnija Jansone kopā ar veikalu ELVI

Šovasar par starptautiskās viesnīcu ķēdes Radisson jauno ģenerālmenedžeri kļuvis pieredzes bagātais Džerards Kellijs, kurš turpmāk būs atbildīgs arī par vairākiem “Radisson Hotel Group” īpašumiem Rīgā.

Pēc vairāk nekā 10 viesnīcas menedžera amatā aizvadītiem gadiem Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā un Krievijā tagad viņa pārziņā būs arī Latvijā esošo viesnīcu “Radisson Blu Daugava Hotel”, “Radisson Hotel Old Town Riga”, “Park Inn by Radisson” “Riga Valdemara” un “Park Inn by Radisson Residence Riga Barona” vadība un biznesa attīstība, ko Kellijs ikdienā pārraudzīs no uzņēmuma centrālā biroja Rīgā.

Džerardam Kellijam ir vairāk nekā 13 gadus ilga pieredze viesmīlības nozarē, un viņš savas profesionālās darbības laikā ir pieredzējis neskaitāmu Eiropas viesnīcu atklāšanas un renovācijas.

2006. gadā viņš pievienojās Radisson komandai kā bāra vadītājs Park Inn Dundalk viesnīcā Īrija, trīs mēnešus vēlāk tika paaugstināts par operāciju menedžeri un pēc tam vien sešus mēnešus vēlāk tika iecelts par ģenerālmenedžeri. Kopš tā laika Kellijs ir atvēris “Park Inn by Radisson Belfast” viesnīcu Īrijā un pārveidojis “Park Inn by Radisson” viesnīcu Šeremetjevas lidostā Maskavā, kur viņš kopš 2010. gada nostrādāja sešus gadus, kā arī paralēli atvēra jaunu “Radisson Blu Sheremetyevo” viesnīcu, kas aizvien turpina veiksmīgi darboties.

Džerarda Kellija iepriekšējā darba vieta bijusi ģenerālmenedžera amatā “Radisson Blu Berlin” – četru zvaigžņu augstākā līmeņa viesnīcā Vācijā –, kur viņš nostrādāja pēdējos divarpus gadus, veidojot starptautiskās viesnīcu ķēdes zīmolu, nodrošinot rentabilitāti un ievērojami palielinot uzņēmuma izaugsmes rādītājus.

Papildu savai dzimtajai angļu valodai viņš runā arī vācu un krievu valodā, turklāt gadu gaitā jaunais ģenerālmenedžeris ir pabeidzis vairākus treniņkursus, sākot ar līderu ekselences programmu un beidzot ar Kenyon krīzes menedžmenta treniņiem un ģenerālmenedžeru sertifikācijas programmu.

Viņš ir arī “Radisson Hotel Group” mentors, un kopš 2008. gada ir apmācījis piecus jaunus ģenerālmenedžerus. Tā ir stratēģiska pieeja, kas nodrošina kvalitāti un apmierinātību viesiem, darbiniekiem, augstākā līmeņa vadībai un īpašniekiem. Kellijs tic, ka uzņēmuma panākumi ir atkarīgi no spējas iedvesmot kolēģus.

“Savas karjeras laikā man ir bijusi iespēja būt mentoram un ik gadu apmācīt vismaz vienu jaunu ģenerālmenedžeri. Tas, manuprāt, ir visaugstākais iespējamais atalgojums, kas atspoguļo man doto iespēju un sniedz milzīgu gandarījumu – redzēt, kā šajā nozarē var augt un attīstīties, ja vien cilvēkam ir pietiekoši liela aizrautība un vēlme gūt panākumus. Savu vadības filozofiju koncentrēju ap tādu komandu veidošanu, kas saprot viesnīcas mērķi, proti, tam jābūt līdzsvarā ar ikdienas darbības un komerciālo fokusu un arī pietiekoši drosmīgam, lai nodrošinātu viesiem izcilu pieredzi un lojalitāti visos līmeņos,” komentē Džerards Kellijs.

“Radisson Hotel Group” ir viena no pasaulē lielākajām viesnīcu grupām ar septiņiem pazīstamiem viesnīcu zīmoliem un vairāk nekā 1400 viesnīcām visā pasaulē, kas ik brīdi aktīvi uzņem viesus vai drīzumā tiks atvērtas. “Radisson Hotel Group” zīmolu portfelī ietilpst “Radisson Collection”, “Radisson Blu, Radisson”, “Radisson RED”, “Park Plaza, Radisson” un “Radisson Country Inn & Suites”. “Radisson Hotel Group” un viesnīcās, kas ir licencētas darboties tās sistēmās, strādā vairāk nekā 95 000 starptautiskās komandas biedru.

Kuldīgas novada Snēpeles pagastā SIA “Nornieki”, kas pazīstama ar strausu fermu un saimniecībā darbojošos restorānu, šonedēļ sāks Baltijas valstīs pirmo gaļas kazu fermas būvniecību.

“Nornieku” saimnieki Anda Šīmane un Pēteris Gobzemis teic, ka bijis ļoti grūti atrast banku, kas atbalstīs Lauku atbalsta dienestā apstiprināto ES projektu. “Latvijā par kazas gaļas labajām īpašībām zina ļoti maz cilvēku. Arī bankas pazīst galvenokārt klasiskos lauksaimniecības biznesus – graudkopību, piena lopkopību, kazkopībā – piena un siera ražošanu. Gaļas kazu audzēšanu tās nezina, tāpēc esam priecīgi par SEB bankas un finanšu attīstības institūcijas “ALTUM”, kas garantēja bankas aizdevumu, mums dāvāto uzticību,” teic P. Gobzemis.

300 būru šķirnes kazām tajā būvē 13 x 60 m, tātad 780 m2 lielu fermu. Fermas būvniecībai uz septiņiem gadiem ņemts 150 000 eiro liels aizdevums SEB bankā. Pēc būvniecības pabeigšanas, kas iecerēta nākamajā ziemā, saimniecība varēs atgūt 40% projekta attiecināmo izmaksu.

“Nornieki” kazas sāka audzēt pirms četriem gadiem. Anda un Pēteris kazas gaļas biznesa plānu balsta uz tirgus cenām – kazas gaļa kautsvarā maksā aptuveni 10 eiro/kg. Restorāni pieprasa īpašus gabalus, kas maksā aptuveni 14–17 eiro/kg. Kazas gaļu pieprasa restorāni, tiem ir vajadzīgas regulāras piegādes, tāpēc “Nornieku” saimnieki lēma būvēt fermu. “Nornieku” ganāmpulkā patlaban ir 70 kazu mātes, biznesa plānā iecerēto 300 kazu ganāmpulku gandrīz izdosies sasniegt nākamā gada pavasarī. Ganāmpulkā ir arī četri būru tīršķirnes āži.

Kaza dzīvo aptuveni 10 gadus, tai dzimst vidēji divi kazlēni. Viena šķirnes kaza maksā aptuveni 500 eiro, šķirnes āzis – 1000 eiro. “Nornieki” vēl šajā rudenī ar mērķi iespējami vairāk mehanizēt darbus jaunajā fermā iecerējuši gatavot pieteikumu citam ES atbalsta projektam.

Latvijā šā gada 1. jūlijā pavisam bija 13 484 kazas. Ekonomiski aktīvas kazu audzētāju saimniecības ir vien aptuveni 20. Vispopulārākās Latvijā ir Zānes šķirnes un Latvijas šķirnes kazas.

Vairāk par “Nornieku” gaļas kazu un strausu gaļas biznesu lasiet žurnāla “Agro Tops” septembra numurā.

Teju katru dienu Valsts policija izplata paziņojumu par bezvēsts pazudušu bērnu, ko meklē vecāki un tuvienieki.

Vasaras trīs mēnešos likumsargi meklējuši 184 bērnus līz 16 gadus vecumam.

Labā ziņa ir tā, ka pret daudziem nav vērsts noziegums, tie ir klejotāji, kas ir atrasti, norāda Latvijas Televīzija, kas pētījusi šo tematu.

Tomēr šobrīd aktīvi joprojām meklē 21 bērnu, par kuriem tuviniekiem nav zināms, kur viņi atrodas.

Kur bērni pazūd? Šo tematu sīkāk šķetināja LTV 4. studija.

Jaunā mācību gada pirmā diena aizvadīta bez būtiskiem sabiedriskās kārtības normu pārkāpumiem, tomēr noformēti vairāki administratīvā pārkāpuma protokoli nepilngadīgajiem saistībā ar alkohola lietošanu, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” pastāstīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Viņš uzsvēra, ka mācību gada sākumā policija jau tradicionāli strādā pastiprināti gan skolu apkārtnē, gan uz ceļiem.

Kopumā šogad mācību gads esot sācies mierīgi – būtiski pārkāpumi nav konstatēti ne jauniešu uzvedībā, ne ceļu satiksmē.

Noticis viens negadījums, kurā iesaistīts gados jauns velosipēdists, taču viņš neesot guvis smagas traumas.

“Protams, valstī diemžēl ir arī vairāki protokoli, kas ir saistīti ar alkoholisko dzērienu lietošanu nepilngadīgajiem.

Bet kopumā es varu teikt, ka ir ļoti droši un mierīgi pagājusi pirmā skolas diena, kā tam arī būtu jābūt,” rezumēja Ķuzis.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) pašlaik Krišjāņa Kariņa (JV) valdībā izturas kā huligāni, jo apzinās, ka viņi ir absolūti nepieciešami, lai noturētu valdību, šorīt Latvijas Radio izteicās Kariņa partijas biedrs “Jaunajā vienotībā” Kārlis Šadurskis.

Šadurskis saprotot premjera piesardzīgo rīcību, jo esot jāturpina iesāktie darbi.

Bijušais izglītības ministrs vērtēja, ka Indriķim Muižniekam nācies krist no Latvijas Universitātes rektora amata nevis tāpēc, ka būtu bijušas pieļautas kādas nelikumības, bet gan tāpēc, ka JKP neizdevās nomainīt Normundu Mežvietu Valsts drošības dienesta vadībā.

“Galvu griešana nedaudz ir JKP DNS sastāvdaļa,” izteicās Šadurskis.

Es aicinātu Bordāna kungu un JKP kļūt nedaudz pieaugušākiem un arī nākamā gada budžeta sakarā nešantažēt valdību ar neizpildāmām prasībām, piebilda Šadurskis.

Valsts policija pirmdien vērienīgā operācijā izņēmusi vairāk nekā 300 kilogramus narkotisko vielu un aizturējusi sešas personas, LNT raidījumā “900 sekundes” pastāstīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Viņš informēja, ka vienā kravā no Eiropas atklātas trīs veida narkotiskās vielas – metamfetamīns, hašišs un ekstazī tabletes.

Liela daļa no šīs kravas bijusi paredzēta tieši Latvijas tirgum.

Ķuzis pastāstīja, ka aizturētās personas ir Latvijas valstspiederīgie, kuri saistīti ar organizēto noziedzību.

Eiropas valsti, no kuras nākusi krava, Ķuzis neprecizēja.

KARSTA ZIŅA: Valsts policija aizturējusi 6 personas par liela apjoma narkotiku ievešanu Latvijā. Kravas apjoms ap 300 kg; tirgus vērtība – vairāki miljoni eiro – tā 900" paziņoja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Narkotikas domātas Latvijas tirgum

— LNT (@900sekundes) September 3, 2019

Jūlijā pilsētas pašvaldībai piederošā Rēzeknes slimnīca uz pārbaudes laiku no amata atstādinājusi ārstu Tihonovu, jo viņa rīcība, sniedzot palīdzību pacientei ar iespējumu insultu, bijusi neprofesionāla.

Vēlāk pacientei Daugavpils slimnīcā tomēr tika atklāts insults, kas apstiprina, ka Rēzeknes slimnīcā ārsti neizdarīja visu iespējamo. Šobrīd meita raksta oficiālu iesniegumu varas iestādēm un Ārstu biedrībai, bet līdz tam ir apkopojusi šausmu un uztraukumu pilnās nakts notikumus minūti pa minūtēm blogā.

“Lai gan jau ir pagājis gandrīz mēnesis un atmiņa daudz ko izdzēsusi, man datorā bija saglabājies notikumu apraksts. Mazliet noīsināju dzeju un publicēju.

Ceturtdiena, 18. jūlijs Ap 21.00.

Atskan kritiena troksnis. Mamma ar pārvērstu seju balstās pret dušas telpas durvīm. Labā sejas puse noslīdējusi, labā roka nekustas, uz jautājumiem atbildēt nespēj. Novērtēju situāciju – insults.

21.05

Tante zvana NMPD. Balstu mammu, bet jūtu, ka viņa paliek arvien smagāka un it kā atslābst, atlaižas. Noguldām uz segas koridorā. Mammas galva ļengani karājas, viņa mēģina ar veselo roku trīt pamirušo labo roku, kājas, šķiet, vispār nekustas. Mēģina runāt, īd. Skatiens nekonkrēts, sazināties nav iespējams. Asinsspiediens 195/145. Tante saka iedot klofazolīnu, mēle karājas.

21.22

Sazvanu ģimenes ārstu konsultatīvo telefonu, paskaidroju situāciju un to, ka ātrie izsaukti, bet prasu padomu.

Ārste pasaka nolikt sānu guļā un ar galvu uz sāniem, lai neaizrijas ar mēli, nenosmok.

Galvu nolieku vēl vairāk uz sāniem. Nekādas zāles dot nevajag. Nav ne jausmas, kur palikusi klofazolīna tablete un vai mamma vispār var kaut ko norīt.

21.25

NMPD joprojām nav. Zvanu. Brigāde esot ceļā. Esot ļoti daudz izsaukumu.

Ap 21.30

Ierodas NMPD, sagaidu un parādu, pastāstu notikušo. Ārsti ķeras pie darba. Mammu ierullē nestuvēs, ar tām aiznes līdz īstajām nestuvēm uz riteņiem, aizbrauc pāri āra slieksnim, ka nograb vien. Tante pavadīs māsu uz slimnīcu.

Ap 23.20

Zvana tante. Izmisusi. Ārsts esot nekāds, pie pacientes neejot klāt, jēgas nekādas. Neirologa uz vietas nav, būšot tikai sestdien, insulta diagnozes nav, datortomogrāfijas rezultātu nav.

Nekas nenotiek, mamma joprojām guļot Uzņemšanas palātas vidū uz pagaidu kušetes uz riteņiem.

Mamma mēģinot celties, bet galīgi nesakarīga uzvedība. Rokai un kājai daļēji atjaunojušās kustības. Mamma kaut kur ejot, bet nerunājot, nevienu neklausot. Esot aizgājusi uz tualeti. Ārsts tantei esot izteicis komentāru, ka viņa (tante) labi izskatoties. Vai vīrs esot?

23.27

Ieeju tviterī un ierakstu par notikušo – mammai insults, ātrie aizveda uz slimnīcu, nekādas terapijas nav, datortomogrāfijas rezultātus sola no rīta, neirologs varbūt sestdien.

23.41

Turpinu rakstīt publiski. Ka mamma jau slienas kājās, bet nerunā. Ka ārsts runā par ģimenes ārsta uzraudzību, izsaka komplimentus pavadošai personai par izskatu. Ka nekādu palīdzību nemana.

Ap 23.50

Zvana nu jau galīgi izmisusi tante. Brauc pakaļ! Mamma jāved mājās. Izraksta no slimnīcas. Tantei nav līdzi maka, jo, baidoties no aplaupīšanas, negribēja naktī iet uz dzīvokli ar mantām, taksis atkrīt. Neviens tak neiedomājās, ka tik slimu cilvēku izraksta.

Tante esot prasījusi, vai tad vismaz kapeļņicu neuzliks. Pēc tam esot uzlikta sistēma, kaut kas pil.

23.57

Rakstu tviterī par to, ka mammu izraksta no slimnīcas. Tikai sapilinās sistēmu un sagatavos izrakstu.

Piektdiena, 19. jūlijs ap 00.00

Zvana tante. Brauc pakaļ! Ārsts kaut ko ārdās, medmāsas skatās. Māte ceļas un nav valdāma, pati pirmīt bijusi uz tualeti. Runā? Nē. Mute? Nu tā. Rokas it kā kustas abas. Staigā. Nesakarīga. Saruna pārtrūkst, jo mamma kaut kur grib iet, tante ķer.

00.33

Esmu pie Rēzeknes slimnīcas. Tante nāk pretī. Esot jāsagaida, kamēr izpil sistēma. Vestibilā puskrēslā sēž un manī noskatās 3 cilvēki: viens baltā halātā, viens rozā formā, viens kaut kādā biezā ķitelī. Eju viņiem garām pie mammas. Viņas seja nedzīva, skatiens joprojām neadekvāts, nerunā. Mēģina kaut ko teikt, nav pat nesakarīgu skaņu virknējuma, tikai rīdieni. Eju pie cilvēkiem vestibilā un vaicāju:

– Kurš no jums ir ārsts?

Vīrietis baltajā halātā jau ir gaidījis mani, pielec kājās un uzreiz pāriet pretuzbrukumā. Kļūst skaidrs – viņš ir pārliecināts, ka tas nav insults, jo datortomogrāfijā insulta nav. Bet mamma? Viņa joprojām nerunā. Bet pa dienu runāja.

Man no stresa un izmisuma nāk raudiens. Cenšos saglabāt līdzsvaru un nepalikt agresīva. Man nevajag ne ar vienu izrēķināties vai kaut ko pierādīt. Man vajag palīdzību mammai. Jā, viņš izraksta no slimnīcas. Tas nav insults.

Atkārtoju, ka viņa joprojām nerunā un slikti kustas, sejai viena puse noslīdējusi.

Pa dienu normāli runāja, staigāja, bet tagad sabrukusi un nerunā. Nē, tas nav insults. Datortomogrāfijā nav insulta.

Vairākkārt jautāju:

– Jums tas liekas OK, ka cilvēks vairs nerunā? Jūs viņu vienkārši rakstāt ārā? Ar insultu?

Izraksts jau esot gatavs un atdots. Seko komentāri par to, ka, ja jau es esmu ārsts un visu tik labi zinu, lai lasu izrakstu. Izteiksme ironiska, jo es, protams, neesmu ārsts.

Abas pārējās personas vestibilā klusē un neiejaucas, viens no viņiem, ražena paskata vīrietis vatētā ķitelī, izskatās aizmidzis. Koridorā parādās vēl pāris sieviešu rozā formās. Pazūd klusējot, kaut ko pasaka viena otrai un izgaist.

Šķiet, sarunājamies tikai mēs ar ārstu. Nu jau kliedzam. Man izmisums, ārsts nokaitināts par nepiekāpību. Uzzinu, ka man nav nekādu tiesību apšaubīt viņa lēmumu, jo neesmu ārsts. Palieku pie sava – tas ir insults. Neesot insults. Insulta slimnieki guļ, a te tak staigā. Izsmejošā tonī – kamerās tas viss esot bijis labi redzams. Ieminos par kaut kādu sistēmu, ārsts izsmejoši uzsver, ka nevis kaut kādu, bet es jau tāpat neko nesapratīšu, jo tak neesmu ārsts. Ā, es esot ārsts? Nu, tad lai skatos izrakstu!

Paņemu no tantes izrakstu. Visvairāk interesē diagnoze. Protams, tur nav rakstīts “insults”, bet abreviatūra HCVN. Datortomogrāfijas aprakstā tiešām neparādās insults, bet išēmisks kas tur un rētaudi, kā arī vēl vesela virkne terminu. Jā, es neesmu ārsts. Bet papīri ir tīri.

Tikai mamma joprojām nerunā un labā sejas puse nošļukusi, kustības kokainas un rīcība neloģiska. Vaicāju, ko tad tagad ar viņu darīt un kur vest. Ārsts iesaka Gaiļezeru. Jā, es ļoti labi zinu, kur ir Gaiļezers. Vismaz 3 stundas ceļā.

Bet kāpēc Gaiļezeru? Ja jau cilvēks ir vesels un izrakstāms mājās? Sanāk, ka uz vietas Rēzeknē vairs nav pieejams neirologs – tātad uz vietas nav iespējams novērtēt, vai ir insults.

Dežūrārsts neiedziļinās, nejēdz diagnosticēt vai arī negrib krāmēties ar vecu cilvēku. Esmu apmulsusi, ko darīt tālāk, bet nešaubos par diagnozi. Ārsts uzvelkas arvien vairāk. Māte klausās to visu lērumu, saruna notiek tieši pie viņas palātā, īd, krata galvu un mēģina nokāpt no kušetes uz riteņiem, izraut sistēmu, tante viņu tur. Viņa saprot notiekošo un ir pārbijusies, grib prom.

Esmu joprojām iekšā mammas palātā, ārsts stāv tās durvīs un turpina apgalvot, ka tas nav insults. Neatkāpjos no pārliecības, ka viņš dara nepareizi, izrakstīdams insulta pacientu. Vēlreiz pārvaicāju, vai, viņaprāt, ir OK – cilvēks, kas pirms dažām stundām ir staigājis un normāli sarunājies, tagad knapi kustas un nerunā. Vai tiešām tas ir OK?

Ārsts turpina stāstīt, ka pacients ir nododams ģimenes ārsta uzraudzībā. Nosauc nepieciešamos izmeklējumus, kas ģimenes ārstam būtu jāveic vai kam būtu jābūt jau veiktiem – tobrīd pat necenšos iedziļināties to nosaukumos.

Prasu – vai tad tiešām tagad nakts vidū viņu ārstēs ģimenes ārsts? Jā. Vai tad es nezinot, ka ģimenes ārsts strādā 24 stundas diennaktī? Tiešām? Ģimenes ārsts strādā visu diennakti? Jā, visu diennakti! Apšaubu, ka mammas ģimenes ārstei var zvanīt 24 stundas diennaktī. Ārsts ir novests līdz baltkvēlei. Velk nost halātu un nāk man virsū. Esmu apjukusi. Viņš laikam ir pabeidzis un ies prom? Saruna beigusies?

(Tante vēlāk atzīstas, ka tobrīd ir pārliecināta – ārsts man sitīs.) Ārsts dod man savu balto halātu. Ja jau esi ārsts, lūdzu!

Atkāpjos un saku, ka neesmu nekāds ārsts. Tante cenšas iejaukties – nav diploma. Ārsts apgriežas iet prom, bet joprojām notiek kaut kāda bezjēdzīga vārdu pārmaiņa. Neatkāpjos no pārliecības par insultu, viņš paliek pie sava.

Izmisumā novēlu aizejošajam ārstam jaukas vecumdienas un lai viņam kā pacientam visi vecumā satiktie ārsti ir tikpat ieinteresēti kā tagad pats kolēģei. Lai jau veicas. Tikai brīdinu, ka arī viņš reiz būs vecs un slims pensionārs. Tāpat kā mana mamma, kas arī reiz bija ārsts.

00.46

Zvanu ģimenes ārstu konsultatīvajam telefonam. Skaidrs, ka mammas ģimenes ārste guļ, un skaidrs, ka neviens ģimenes ārsts nestrādā diennakti. Tāpēc jau ir šis telefons. Gaidu savienojumu 3.15 minūtes, nesagaidu. Mamma plēš sev nost brunčus. Nesaprotu, ko viņa grib. Mēģina kaut ko pateikt, nav ne valodas, ne žestu. Beigās pielec – grib uz tualeti. Medmāsa atnes pīli (vai kā nu to sauc). Viss notiek pie plaši atvērtām durvīm, tieši pret durvīm. Mēģinu pievērt durvis, tas neizdodas. Medmāsa, redzēdama situāciju, atnes palagu, ar ko piesegt.

Ap 00.55

Galvā haoss. Saukt 113, lai ved uz Gaiļezeru? No Rēzeknes slimnīcas. Nav jau taksis. Man jāiet samaksāt 18,50 eur. Laikam tak par tantes izprasīto sistēmu. Čekā gan parādās tikai 4,27 – par ārsta apskati.

Vēlāk tante pastāstīs, ka sākumā, kad viņas atbraukušas, ārsts nemaz neesot nācis klāt mammai, kaut ko bļaustījies ar māsiņām un ar kaut kādu apčurājušos dzērāju vai bomzi.

Klāt nebiju, nezinu. Tikai jokaina tā apskate sanākusi – pacienta veselības stāvokli novērtējusi medmāsa, ārsts klāt nav gājis. Šķiet, pacientu viņš īsti nemaz nav redzējis, tikai datortomogrāfijas apraksta izdruku. Prasu medmāsai, kas iekasē naudu un laikam ir palikusi te vienīgā. Ko man tagad darīt. Kur man viņu vest. Medmāsa iesaka Jēkabpili vai Daugavpili. Sameklē un iedod Daugavpils slimnīcas telefonu.

01.01

Zvanu Daugavpils reģionālajai slimnīcai. Izstāstu apmēram mammas stāvokli un izsaku aizdomas par insultu. Protams, izskan mudinājums saukt ātros. Baidos, ka noliks klausuli, atklāju – ka esam Rēzeknes slimnīcā, bet jau ar izrakstu no tās. Balss klausulē mainās, iešot pasaukt dežūrārstu. Īsumā visu notikušo izstāstu ārstam. Viņai situācija nepatīk, izklausās pēc insulta. Zvanīs neirologam, kas ir mājas dežūrā, atzvanīs.

01.16

Zvana Daugavpils slimnīcas dežūrārsts. Neirologa ieteikums – var vest tagad uzreiz, kamēr vēl ir nodaļā, bet diez vai mēs vairs paspēsim, lai būtu Daugavpilī laikus. Saprotu, ka runa ir par trombolīzi. Mamma ir nokritusi ap 21.00, tagad ir pagājušas jau 4 stundas. Vēl vismaz pusotra stunda ceļā. Vēl variants – vest no rīta, lai 8 jau būtu tur. Jo principā steigas jau vairs nav, kā saprotu.

Cits variants – no rīta iebraukt pie ģimenes ārsta pēc nosūtījuma un tad doties uz slimnīcu. Ārste pēc sarunas ar neirologu man pa telefonu ieskicē potenciālo iemeslu, kāpēc Rēzeknes datortomogrāfijā nekas neparādās. Iespējams, tas ir iepriekšējā vecā insulta turpinājums, atbalss, paasinājums. Cits variants – iespējams, iepriekšējā insulta radītie rētaudi liedz saskatīt jauno insultu. Tomēr runas traucējami ir pietiekami svarīgs un neapstrīdams simptoms. Beidzot kāds to pasaka.

Ap 01.20

Brauksim mājās. Mammai, izrādās, nav apavu. Neviens no mums par to nav padomājis. Vienās zeķēs viņa neapturami laužas no slimnīcas. Kliedzu, lai nekur neiet ārā, vismaz piedzīšu pie trepēm mašīnu. Neklausa. Tante viņu tur. Paralēli pašvaldības policisti un medmāsas skaidrojas ar apčurājušos bomzi vai dzērāju. Pie trepēm policijas auto. Mamma kāpj iekšā mašīnā, neklausa. Viņa ir tik stipra un tik sveša, nerunājama. Esmu pārbijusies. Liekas, ka viņa vems – rīstās.

01.30

Zvana ārsts Andris Skride, kas pamanījis epopeju tviterī. Prasa, kā veikta datortomogrāfija – ar kontrastvielu vai bez. Kā es to varu zināt, nav ne jausmas.

Viņš zvanīšot uz Rēzeknes slimnīcu. Diezgan vienlaicīgi tantei piezvana kāda Rēzeknes slimnīcas medmāsa un prasa, vai mēs braucam uz Daugavpili.

Ap 01.45

Mājās izlaižu no mašīnas tanti, mamma laužas ārā no auto, vispār neklausās manī. Zibenīgi pazūd savā gultā. Man plāns pa taisno startēt uz Daugavpili izgāžas. Sāku šaubīties. Varbūt patiešām – celties 7, braukt uz Viļāniem pie ģimenes ārsta, tālāk caur Preiļiem uz Daugavpili.

02.07

Piezvana Andris Skride. Kaut ko runā. Neko neatceros. Lasu viņam priekšā izrakstu, saņemtos medikamentus, diagnozi. Smadzenēs no stresa vate.

02.21

Pārlasu iedotos papīrus. Kaut kāds Georgijs Tihonovs. Neko neizsaka. Apzinos – ar varu es mammu nekur nedabūšu. Viņa ir stipra, pārbijusies, neadekvāta un smaga. Eju uz guļamistabu. Mamma knosās un mēģina kaut ko teikt, bet neko nevar saprast, arī tante neguļ.

Asinsspiediens 145/105. Mamma raušas kājās, iet pie zāļu plaukta, plēš vaļā vienu iepakojumu, otru, rokas neklausa, mūs neklausās un nesadarbojas. Tante jau esot viņai pēc atbraukšanas no slimnīcas iedevusi spiediena zāles, tagad vairs nevajag.

Mamma cīnās par zālēm. Panikā rauju visas pakas prom un nesu prom. Mamma kaut ko mēģina teikt. Tante tausta pulsu, ejot kā šujmašīna. Dzersi Digoksīnu, to tu meklēji? Jā, to. Iedzer. Joprojām mēģina tikt pie spiediena zālēm.

Ap 02.30

Pakojamies. Braucam uz Daugavpili. Mamma pretojas. Izdodas pārliecināt, klausa.

04.05

Piebraucam pie Daugavpils slimnīcas. Dežūrārste mūs atpazīst, seko pacienta apskate. Ar manu mammu runā. Viņa atbild – piekrītoši māj ar galvu vai purina galvu. Viņa visu saprot. Mamma nomierinājusies, reaģē adekvāti. Elektrokardiogramma, analīzes. Nekādas zāles dot nevar, jo viss jau ir sadots. Mammu paturēs Observācijas nodaļā. Mantas nekādas nevajag.

Ap plkst. 8-9 nāks neirologs un skatīsies. Ja viņi nezvana plkst. 8-9, man jāpiezvana plkst. 10. Pavadu mammu līdz gultai. Ārste mierina – tur Rēzeknē viņai bija stress, tāpēc mājās tās zāles tā rāva un ķēra. Bet viņa visu saprot. Paldies Dievam.

06.35

Sēžu mašīnā, pilsēta mostas. Iegūglēju, kas ir tas Rēzeknes ārsts. Ceru ieraudzīt standarta gānīšanos sudzibas.lv – ņe tak pasmatrel, oral, neejiet pie šitā daktera. Kā parasti – par jebkuru ārstu.

Ieraugu informāciju par identisku rīcību, izrakstot mājās slimu cilvēku, un tam sekojušu vīrieša nāvi, tiesas procesu. Nereāli.

Ataust prātā visi stāsti par Rēzeknes slimnīcu un uzņemšanu – to veco cilvēku nepaņēma, no pat nepaskatījās, to tuvinieki pielauza paņemt slimnīcā. Te nu viņa ir – realitāte. Tagad arī mūsu saimē.

9.58

Zvanu uz slimnīcu.Vēl gaidot analīzes. Piezvaniet pēc stundas.

11.03

Zvanu uz slimnīcu. Neirologa slēdziens vēl nav bijis. Piezvaniet pēc stundas vai pusotras. Atraksta Andris Skride. Var nojaust, ka viņš ir nobažījies par to, ka joprojām nekas nenotiek. Piezvana LTV. Viņu jautājumi – gan par bezdarbību Rēzeknē, gan laika vilkšanu Daugavpilī. Pārāk agri esmu atslābusi.

Ap 12.15

Ierodos slimnīcā. Observācijas palātā mammas nav, gulta tukša. Aizvesta uz Neiroloģiju. Atrodu mammu, pie viņas ārste, liek uzgaidīt.

Ārste pasauc aprunāties. Nekā iepriecinoša, protams. Insults.

Laiks ir gājis un pagājis. Šobrīd runa par stabilizēšanu, rehabilitāciju. Visticamāk runas traucējumi paliks. Viņi te Daugavpilī nevar piedāvāt runas rehabilitologu, bet Rēzeknē esot, pieejamas arī mājas vizītes, bet sīkāk pie ģimenes ārsta, ar viņa nosūtījumu. Klausos un saprotu – tā nu tas tagad būs. Sazin kā vēl būs.

Bet ir tik patīkami un atvieglojoši, ka ārsts paskaidro notiekošo. Es neesmu ārsts un arī nebūšu, bet gribu zināt, kas notiek un ar ko rēķināties, kā palīdzēt savai mammai.

Andra Višņevska saimniecība Dekšāres pagasta Obelišku ciemā šovasar lielāku atpazīstamību iemantoja ar izskanējušo skandālu par kaņepju tējas tirgošanas aizliegšanu.

Dažus kilometrus aiz Dekšārēm, labības un griķu lauku ieskauti, jau piekto gadu saimnieko Višņevsku ģimene – Andris, viņa sieva Debora un abi bērni – Fredis un Gabriela. Blakus saimniecībai plešas kaņepju lauks, kur nobriest galvenais saimnieku turīguma avots – sējas kaņepes. Tepat netālu dzīvo kaimiņiene Dzidra Bruzgule, kurai pērn policija nogrieza visas izaudzētās kaņepes, kas tika plaši aprakstīts presē.

“Obelisk Farm” sētā sastopam viesus – krustpiliešus Pēteri Mauriņu un Raisu Lazdiņu. Viņi sarunā ar “Latvijas Biznesu” pauž sašutumu par kaņepju tējas tirdzniecības aizliegumu, jo sējas kaņepes Latvijā jau izsenis lieto pārtikā.

“Mēs audzējam savām vajadzībām, samaļu kaņepju riekstiņus un lieku klāt pie sviesta. Kaņepju produkti ir ļoti veselīgi. Gadsimtiem cilvēki lietojuši,” stāsta sastaptie. Jautāju saimniekam, vai viesu un interesentu šogad daudz. Saimnieks ir nedaudz pārsteigts par kuplo apmeklētāju skaitu arī ikdienā un teic, ka interese par sējas kaņepēm un to izmantošanu ir liela.

Blakus pagalmam saulē gozējas trīs nelieli namiņi. Izrādās, tās ir nesen apmācībās tapušās suņu būdas, kur kaņepe izmantota kā siltināšanas materiāls. Vēl dažas lietas jāpielabojot un tad tās tikšot nogādātas dzīvnieku patversmē Daugavpilī, sola Andris. Ēku siltināšana ir tikai viens kaņepju izmantošanas veids, kas iecienīts visā pasaulē. Arī paši saimnieki siltina ar kaņepēm. Daļa dzīvojamās ēkas siltināta vēl šogad, bet vējtveris – pirms trim gadiem. “Pamazām nosiltināsim visu. Zinu, ka tas darbojas – kad kāds zvana, jāiet laukā, jo iekštelpās nav mobilo sakaru zonas – cauri siltinātajām sienām nekas neiet cauri,” smaida saimnieks.

Blakus esošajā ēkā iekārtots kaņepju muzejs, kas atklāšanu piedzīvoja šogad 1. maijā. Muzejā var iepazīties ar kaņepju lietošanas veidiem gan pārtikā, gan apģērbu ražošanā, papīra izgatavošanā.

“Tautasdziesmas par kaņepēm dziedātas vismaz 200 gadus, tas nozīmē, ka kaņepe te jau ir augusi. Papīru no kaņepju šķiedras var ikviens pagatavot, mēs piedāvājam arī meistarklases papīra pagatavošanā. Apģērbi, virves, tauvas, spaļi ēku siltināšanai, ko var izmantot arī kā mulču. Katrā kaņepes sastāvdaļā – sēklā, ziedā, stiebriņā – ir kāds produkts. Mēģinu parādīt, lai cilvēki saprot, cik vērtīgs ir šis augs,” uzsver Višņevskis. Kaņepju putekšņi atrasti pat arheoloģiskajos izrakumos pie Lubāna ezera, kas datēts ar laiku pirms 5500 gadiem.

Līdz kaņepju audzēšanai Andris nonācis nejauši: “Atradu internetā zīmējumu ar kaņepju lapiņu, kurai apkārt bija uzzīmēti visi tās izmantošanas veidi.” Tolaik viņi abi ar sievu Deboru dzīvoja Londonā, kur dzimuši abu bērni, un jau tad domājuši par atgriešanos Latvijā. Otrs variants bija braukt uz sievas dzimteni Portugāli, bet tur dzīve ir daudz dārgāka. Izvēlējušies Latviju un konkrēti – Latgali. Lai arī Andra vecāki ir kurzemnieki un viņš pats izaudzis Pierīgā, Latgalē izdevies iegādāties īpašumu par pieņemamu cenu.

“Ir labi. Galvenais bija dzīvot laukos. Ar kaņepēm nodarbojamies trešo gadu un esam ļoti apmierināti,” stāsta Andris. Obelišku ciema pamatiedzīvotāji – vecticībnieki – jaunu kaimiņu ierašanos uzņēmuši ļoti atzinīgi. Andris īpaši slavē kaimiņu zemnieku Ēriku Zeimuli, kurš izpalīdz ar tehniku lauku apstrādāšanā, jo Višņevskiem savas tehnikas pagaidām nav.

Kaņepes saimnieks audzē 0,8 ha platībā, un viss paliek pašu saimniecībā, kur paši gatavo tēju, mušļa batoniņus, eļļas, papīru, šķiedras – tos var nopirkt gan saimniecībā uz vietas, gan internetveikalā. Puse lauka dod tēju, otra puse – ap 200 kg kaņepju sēklu. Sēšanai Andris izvēlas tikai sertificētas sēklas. ES pašlaik sertificētas vairāk nekā 60 šķirnes, un var izvēlēties jebkuru no tām. Latvijā sertificētas kaņepju sēklas piedāvā saimniecība “Adzelvieši”.

Saimnieks pagaidām eksperimentē ar šķirnēm, piemēram, šogad izvēlēta franču un rumāņu šķirne. Rudenī tiks izvērtēts, kura labāka. Iepriekš sēta somu šķirne ‘Finola’, kas nogatavojas ātri – 110 dienu laikā.

Pēteris Mauriņš zina teikt, ka daudz kaņepju šobrīd audzē Preiļu un Līvānu novadā. Savukārt Višņevskis novērojis, ka interese par kaņepēm atdzimst ne tikai Latvijā, bet arī citur Baltijā. Atdzimst arī industriālā kaņepju pārstrāde, taču problēma ir gatavo produktu ražošana.

“Mums ir audzēšana, ir pārstrāde, bet nav ražošanas. Interese ir, bet nav rocības, jo iekārtu iegādei vajag daudz naudas.

Pirmās džinsa bikses izgudroja latvietis, un audumā bija kaņepju šķiedra. Pēc tam saprata, ka bikses nevar nonēsāt un kaņepju šķiedru ņēma ārā, citādi bizness nesanāktu.”

“Pēc notikušā skandāla ar tējām nejūtos labi. Man joprojām nav skaidrs, ko drīkstu un ko nedrīkstu. Tagad tējas tirgošana nav nedz atļauta, nedz aizliegta. Divus gadus man nebija nekādu problēmu, tagad pēkšņi ir. Katru gadu PVD uzskaita produktus, ko ražoju, kā es to daru, kādi ir iepakojumi, pārbauda visas receptūras, higiēnu. Vienīgi šogad protokolā nav ierakstīta kaņepju ziedu tēja. Mans jautājums ir konkrēts – vai drīkstu turpināt ražot un tirgot, ja protokolā tēja nav uzskaitīta?” jautā Andris Višņevskis.

Saimnieks kopā ar juristu uzrakstījis vēstuli PVD, lai saņemtu oficiālu atbildi un rastu skaidrību. Lai arī viņš saņēmis mutisku zvanu no Rēzeknes PVD darbinieces, ka šo tēju drīkst pārdot, saimnieks pagaidām to nedara un gaida oficiālu PVD atbildi.

“Ar kaņepi nedrīkst tā darīt – nav aizliegts un nav arī atļauts. Stāstām, cik vērtīga ir kaņepe, un izglītojam cilvēkus. Indijas kaņepē ir narkotika, bet sējas kaņepē tās gandrīz nav – tā ir galvenā atšķirība. Cilvēki, dzirdot vārdu “kaņepe”, uzreiz smaida un domā, ka tā jāpīpē. Cenšamies lauzt šo stereotipu,” stāsta saimnieks.

Pērn Valsts augu aizsardzības dienests paņēmis paraugus un veicis pārbaudi, vai kaņepes nesatur narkotiskās vielas, un nekas nav bijis. Iepriekšējos gadus Andris pats sūtījis paraugus uz laboratoriju, lai zinātu, kāda ir situācija.

“Sējas kaņepes ir tā selekcionētas, ka tās nevar saražot narkotikas, augā nav tādu gēnu,” uzsver Višņevskis.

Viņš ir neizpratnē, kāpēc Veselības ministrija iebilst pret kaņepju audzēšanu pašu vajadzībām. “Ministrija atbalsta to, ka farmācijas industrija var ražot medikamentus no kaņepju ekstraktiem, bet lielākā vairumā tas būs sintētiski radīts produkts, kas nedarbojas tik labi kā dabiskais. Uzskatu, ka ikvienam ir tiesības audzēt kaņepes savām vajadzībām,” pārliecināts Višņevskis. Šo jautājumu mēģinājusi risināt arī Latvijas Industriālo kaņepju audzētāju asociācija, bet saskārusies ar ministrijas iebildumiem.

Kādu “Obelisk Farm” saimnieks redz nākotni? “Gaišu.” Jau tiek domāts par jauniem produktiem, piemēram, kaņepju stiebra salmiņiem un kaņepju konfektēm, limonādi. Jau drīzumā muzeja eksponātiem pievienosies 3D printera diegs, kas ražots no kaņepju šķiedras un pasūtīts no ASV.

Andris uzskata, ka katrā Latvijas novadā jābūt izglītojošam centram, kur varētu izglītoties par šo perspektīvo kultūru. “Obelisk Farm” saimnieks savā sētā katru gadu rīko vismaz četrus izglītojošus pasākumus. Saimnieks pats vēl mācās Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolā, apgūstot pārtikas tehnologa specialitāti, savukārt Debora ieguvusi sabiedrisko attiecību speciālista amatu, un abu zināšanas lieti noder pašu uzņēmumā. Debora turpina mācīties maģistrantūrā, viņai ļoti patīk dzīve Latvijā, Latgales lauku sētā. Ģimenē runā trīs valodās, un tā ir liela priekšrocība. Arī saimniecības nosaukumā angliskots ciema nosaukums, lai “visā pasaulē zina, ka Latvijā, Obelišku ciemā, audzē kaņepes”. Galvenais ir brīvība, miers un te, Latgalē, tas viss ir, piebilst Andris Višņevskis.

Sēkla Pirms pieciem gadiem atgriežas Latvijā un Dekšāres pagastā sāk veidot saimniecību “Obelisk Farm”, kas nodarbojas ar kaņepju audzēšanu.

Dīgļi

Šogad 1. maijā atklāj Kaņepju muzeju. Tas izveidots, piesaistot pūļa finansējumu.

Augļi

Plāno jaunu produktu ražošanu, to vidū kaņepju stiebru salmiņus, konfektes, limonādi.

Latvijas Industriālo kaņepju audzētāju asociācijas vadītājs Guntis Vilnītis: “”Obelisk Farm” saimnieks ir asociācijas goda biedrs. Viņa rīcība kaņepju popularizēšanā ir apsveicama un atbalstāma. Taču, ja viņš ies spītīga auna ceļu, pieprasot PVD izziņu, ar to var izdarīt lāča pakalpojumu ne vien Latvijas, bet arī citu valstu kaņepju audzētājiem. Ņemot vērā jauno regulējumu, PVD nevar izdot šādu atļauju. Tēju var tirgot kā lapu maisījumu, bet uz tās nedrīkst būt uzraksts, ka to var lietot pārtikā. Mēs vācam pierādījumus un strādājam pie tā, lai pierādītu Eiropas Komisijai, ka kaņepju tēja nav iekļaujama Jaunās pārtikas sarakstā. Latvijā tā ir izmantota kopš sentēvu laikiem, un būtu nepareizi to aizliegt.”

Uz Latvijas ceļiem parādījušies jauni apzīmējumi un tagad tiek plašāk paskaidrota to nozīme un jēga.

Tie uzklāti, jo Latvijas Universitātes zinātnieki sadarbībā ar Latvijas Valsts ceļu speciālistiem meklē lētus un efektīvus veidus kā pievērst autovadītāju uzmanību pirms bīstamām vietām.

Ko par jaunajām zīmēm uz ceļa saka autovadītāji?

Līvānu novadā izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks graudu kaltē, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Vakar ap plkst.15 VUGD saņēma izsaukumu uz Līvānu novada Sutru pagastu, kur no graudu kaltes bija redzamas liesmas.

Notikuma vietā tika konstatēts, ka ar atklātu liesmu deg graudu kalte.

Lai gan ugunsgrēka dzēšanas darbus apgrūtināja spēcīgais vējš un ēkas konstrukcijas, mazāk nekā divu stundu laikā ugunsdzēsējiem izdevās liesmas ierobežot un ugunsgrēku lokalizēt.

Ap plkst.22.30 vakarā ugunsgrēks tika likvidēts. Kopējā degšanas platība bija 350 kvadrātmetru.

Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji devās arī uz izsaukumiem, kuros dega atkritumi, sausā zāle, koka dobums, ārdurvis, meža zemsedze, divos gadījumos bez uzraudzības atstāts piededzis ēdiens, trīs garāžas, divas dārza mājas un dzīvojamā māja.

Īsi pirms plkst.20 glābēji tika izsaukti uz Jēkabpils novada Ābeļu pagastu, kur cilvēks bija apmaldījies mežā un jau vairākas stundas nevarēja no tā izkļūt.

Izmantojot ugunsdzēsības automašīnas skaņas signālus un uzturot sakarus ar cilvēku pa telefonu, viņam tika norādīts pareizais virziens izejai no meža un stundas laikā cilvēks tika atrasts.

Aizvadītajā diennaktī VUGD saņēma 46 izsaukumus: 19 – uz ugunsgrēku dzēšanu, 20 – uz glābšanas darbiem, bet septiņi izsaukumi bija maldinājumi.

Šveices tenisiste Belinda Benčiča ASV atklāto meistarsacīkšu ceturtajā kārtā pirmdien uzvarējusi pagājušā gada sacensību čempioni Japānas sportisti Naomi Osaku ar 7-5, 6-4.

ASV atklātajā čempionātā tenisā sievietēm būs jauna čempione, jo pagājušā gada čempione un šogad ar pirmo numuru turnīrā izsētā Osaka pirmdien ar 5-7, 4-6 atzina Šveices sportistes Benčičas, kura Ņujorkā izlikta ar 13.numuru, pārākumu.

Benčiča uzvarēja par spīti japānietes deviņām netveramām servēm, pašai ne reizi neservējot rezultatīvas darbības vērtībā. Toties šveiciete uzvarēja 82 procentus izspēļu ar pirmo servi, realizēja visus desmit izgājienus pie tīkla un trīs no septiņām breikbumbām, kamēr Osaka izmantoja vienīgo breikbumbu mačā. Osaka arī vairāk kļūdījās – 21 tehniskais brāķis pret 12 pretiniecei.

“Nevar būt lielāks izaicinājums kā spēlēt pret Naomi,” pēc mača teica Benčiča. “Man bija jābūt savu spēju virsotnē, un esmu patiešām apmierināta, cik labi man izdevās savākt savus nervus beigās.”

22 gadus vecajai Šveices tenisistei tā bija jau trešā uzvara šogad pār Osaku pēc Indianvelsas un Madrides turnīriem, kā arī līdz šim labākais starts Ņujorkā, kur viņa līdz šim tālāk par pirmo kārtu nebija tikusi.

“Viņa spēlēja ļoti tīri. Viņai bija specifisks plāns, ko viņa gribēja īstenot,” bilda 21 gadu vecā Osaka. “Man šķiet, ka tas bija – vienkārši būt agresīvai.”

Pēc japānietes zaudējuma šī gada Francijas atklātā čempionāta uzvarētāja austrāliete Ešlija Bārtija nākampirmdien nomainīs Osaku pasaules ranga virsotnē.

“Es varētu būt ļoti sarūgtināta un dusmīga, taču neesmu tāda,” piebilda Osaka, kurai nākamajā “Grand Slam” turnīrā Austrālijā būs jāaizstāv tituls.

Japānas tenisistes izstāšanās nozīmē, ka sievietēm jau trešo gadu pēc kārtas būs četras dažādas uzvarētājas “Grand Slam” turnīros. Kaut kas tāds atklātajā ērā notiek pirmoreiz.

Vēl vienā spēlē horvātiete Donna Vekiča, kas izsēta ar 23.numuru, ar 6-7 (5:7), 7-5, 6-3 pieveica vācieti Jūliju Gergesu, kas bija izsēta ar 26.numuru.

Vekiča otrajā setā atspēlēja setbumbu un pirmoreiz karjerā iekļuva “Grand Slam” turnīra ceturtdaļfinālā.

Ir sākta gada sākumā Koknesē izņemtās vērienīgās kokaīna kravas iznīcināšana, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Viņš neprecizēja, kādā veidā kokaīns tiek iznīcināts, bet uzsvēra, ka krimināllietas izmeklēšanā notiek virzība un policija “jau diezgan daudz ko saprot, kā tas ir bijis”.

Patlaban šajā lietā pie atbildības sauktas desmit personas, bet vēl atsevišķi cilvēki ir izsludināti meklēšanā, klāstīja Valsts policijas priekšnieks.

LETA jau ziņoja, ka šogad 8.janvārī VP sadarbībā ar ASV Narkotiku apkarošanas administrāciju, Ekvadoras policiju un pretterorisma vienību “Omega” Kokneses novadā uzgāja kravu ar 42 kartona kastēm, kas visticamāk, sūtītas no Ekvadoras. Kastēs atradās 2195 briketes ar dažādiem logo – “TNT”, “Badboys”, “Gold” un ar delfīna attēlu. Šajās kastēs bija paslēpts kokaīns.

Ekvadoras policijas mājaslapā izplatītajā paziņojumā teikts, ka Kokneses saimniecībā uzietās divas tonnas kokaīna Eiropā ievestas, paslēptas kuģa konteinerā, kura pavaddokumentos bija norādīti pārtikas produkti.

Paziņojumā skaidrots, ka ferma kalpojusi kā “loģistikas centrs” narkotiku tālākai izplatīšanai Eiropā. Tāpat paziņojumā norādīts, ka operatīvo darbību rezultātā Latvijā aizturēti pieci cilvēki – Jānis B., Andris E., Edgars E., Imants B. un Agris V. Aģentūrai LETA zināms, ka Andris E. ir Andris Elsts, savukārt Edgars E. ir Edgars Elsts. Savukārt Agris V. ir bijušais policists Agris Vaivods.

Atbilstoši Ekvadoras policijas publicētajām lomu sadalījumam Andris E. bijis fermas īpašnieks, savukārt Jānis B. un Edgars E. nodarbojušies ar kravas pārkraušanu, bet Imants B. nodrošinājis drošību. Turpretim Agrim V. nav norādīta loma noziedzīgajā nodarījumā.

TV3 raidījums “Nekā personīga” iepriekš vēstīja, ka šajā lietā policija veikusi kratīšanu uzņēmējam Jānim Skrābānam piederošās kompānijas “JS Products” birojā.

VP iepriekš norādīja, ka šāds daudzums kokaīna nebija paredzēts Latvijas tirgum. Tagad policijas uzdevums ir skaidrot, kurā valstī bija paredzēts nogādāt uzieto kravu. Parasti Latviju narkotiku sūtījumiem izmanto kā tranzītvalsti, narkotikas transportējot uz Skandināviju vai austrumiem.

“Par problēmām ar sirdi var liecināt sirdsklauves, paātrināts pulss miera stāvoklī, elpas trūkums, kā arī nepatīkams spiediens un sāpes sirds apvidū,” skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane.

“Arī reiboņi, ilgstošs nogurums un bezspēks, kā arī roku vai kāju aukstums un vājums var norādīt uz sirdskaitēm.

Ja ir kāds no šiem simptomiem, jādodas pie ģimenes ārsta, lai veiktu nepieciešamos izmeklējumus un izveidotu ārstniecības plānu.”

Sirds veselību vajadzētu pārbaudīt regulāri un neatkarīgi no līdzšinējo izmeklējumu rezultātiem. Ja iepriekš nekādu sūdzību par sirdi nav bijis, pilnībā pietiek ar asinsspiediena mērīšanu pie ģimenes ārsta ikgadējo profilaktisko vizīšu laikā, stāsta daktere. Ja spiediens ir nedaudz paaugstināts, ieteicams noteiktu periodu veikt vairākus mērījumus dienā un apkopotā formā nodot ārstam, lai kopīgi izvērtētu vidējos asinsspiediena rādītājus un saskaņotu turpmāko ārstēšanas taktiku.

“Optimāls asinsspiediens ir 120/80 mm Hg staba, tomēr satraukumam nav pamata arī tad, ja spiediens ir nedaudz zemāks, piemēram, 110/70 mm Hg, vai nedaudz augstāks,”

teic ģimenes ārste un paskaidro, ka asinsspiedienu ietekmē vairāki faktori: vecums, ķermeņa stāvoklis (stāvus, sēdus vai guļus), fiziskā sagatavotība, stresa līmenis ikdienā, kaitīgie ieradumi, kofeīns, medikamentu lietošana un citi.

Savukārt optimāls pulss miera stāvoklī ir no 55 līdz 80 sitieniem minūtē, trenētiem cilvēkiem šie rādītāji ir zemāki – no 40 līdz 60 sitieniem minūtē.

Reizi gadā ieteicams veikt elektrokardiogrammu, noteikt holesterīna un cukura līmeni asinīs, kā arī vismaz reizi pāris gados – veloergometriju, īpaši pēc 40 gadu vecuma. Šajā vecuma posmā papildus profilaktiskajām sirds veselības pārbaudēm ģimenes ārstam vajadzētu izvērtēt ģimenes anamnēzi, noteikt ķermeņa masas indeksu, pārbaudīt kopējo holesterīna un glikozes līmeni asinīs, kā arī nosūtīt uz sirds un miega artēriju auskultāciju.

“Lai sirds būtu vesela un stipra, visa pamatā ir dzīvesveids un ikdienas paradumi, proti, vēlams ēst sabalansētu un pilnvērtīgu pārtiku, izvairīties no trekniem, sāļiem un cukurotiem ēdieniem, kā arī sarkano gaļu aizvietot ar putnu gaļu vai zivīm,” iesaka ģimenes ārste. Viņa arī aicina regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm – vēlams 2,5–5 stundas nedēļā vidējas intensitātes treniņos vai 1–2,5 stundas intensīvas fiziskas slodzes apstākļos.

Vasarā jārēķinās arī ar mazāku un lielāku kukaiņu dzēlumiem. Kāpēc vieniem cilvēkiem tas var beigties diezgan slikti, un ko darīt, lai samazinātu dzēluma sekas?

Toksīni jeb indes, pret ko cilvēka organisms cīnās ar dažādām reakcijām, faktiski atrodas kodēju un dzēlēju siekalās.

Mazajiem asinssūcējiem – knišļiem un odiem – siekalu ir mazāk, lielajiem kukaiņiem – lapsenēm, bitēm, sirseņiem – krietni vairāk. Turklāt bišu un to radinieku siekalas ir spēcīgākas, jo ar indes starpniecību tās aizstāvas un nogalina citu kukaini. Cilvēkam situācija var beigties bēdīgi vien tad, ja viņam ir ļoti spēcīga alerģija pret bišu vai lapseņu indi (reakcija katram var atšķirties, dažiem tā ir tikai pret noteiktu inžu grupu, piemēram, pret bitēm un lapsenēm) vai dzēlumu skaits ir ļoti liels un indes vienkārši ir pārāk daudz.

Vai – ja iedzeļ kādā īpašā vietā, piemēram, galvā, sejā, kaklā, elpceļos, tad var rasties pietūkums, kas apdraud dzīvību. Te īpaši jāuzmanās, ja maltīti ietur ārā – ja lapsene iekrīt pudelē vai glāzē, tad kopā ar dzērienu tā var iekļūt cilvēkam mutē un iedzelt. Tad jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Pirms mediķi atbrauc, pie dzēluma vietas jāpieliek kaut kas auksts – aukstums sašaurina asinsvadus, lokāli mazina pietūkumu, apsārtumu un sāpes, un inde neiet plašumā. Uzreiz jāiedzer arī antihist­amīna tablete (pretalerģijas zāles), ja vien tāds līdzeklis ir mājās.

“Lai arī odus dēvē par dzēlēj­odiem, dzeļ tieši bites, lapsenes un sirseņi, kuriem ir dzelonis, savukārt asinssūcēji liek lietā snuķi, ar kuru pārdur ādu,” paskaidro veselības mājas Olīva pulmonoloģe un alergoloģe Ieva Cīrule.

Bites dzelonis, kas patiesībā ir bites dējeklis, ir atskabargains un ieķeras ādā. Pēc dzēliena tas kopā ar indes dziedzeri no kukaiņa izraujas, paliek ādā, turpina pulsēt un izdalīt indi. Bite pati iet bojā, savukārt dzelonis izdala spēcīgu smaržu – tā pievilina citas bites, kuras arī mēģina uzbrukt.

Lapseņu un sirseņu dzeloņiem nav atskabargu, tāpēc šie kukaiņi spēj dzelt vairākas reizes.

Turklāt sirseņiem dzeloni darbina nervu ķēdīte, kas turpinās pa visu ķermeni un kādu laiku funkcionē pat pēc sirseņa nogalēšanas – iedzelt var arī tāds sirsenis.

Sāpīgi dzeļ un asinis sūc sīvā muša. Tā ir nedaudz lielāka par parastajām istabas mušām un ar spēcīgu dūrējsnuķi. Sīvā muša ir ļoti ātra, no tās dzēlieniem pumpas parasti nemetas. Sāpīgi dzeļ arī dunduri, jo to snuķis ir masīvs un spēcīgs. Tie dur, kur pagadās, tad tiek skarti nervu gali, un tas ir diezgan sāpīgi. Tomēr dunduru dzēlieni parasti neizraisa alerģiju.

Paaugstināts jutīgums pret kukaiņu dzēlumiem ir ģenētiski noteikts, un tas netiek nekā īpaši ārstēts, izņemot atsevišķus gadījumus, kad tiek veikta specifiska imūnterapija – ja reakcijas ir jau dzīvībai bīstamas.

Ja kukaiņa sadzeltā vieta niez un sāp, vērts uzsmidzināt kādu dezinficējošu šķidrumu, kas pie viena arī noņems niezi.

Pietūkuma mazināšanai var uzsmērēt antihistamīna gelu, 6–9 reizes dienā apziežot pietūkušo vietu. Ja pēc bites, lapsenes vai sirseņa dzēliena pasliktinās pašsajūta, reibst galva, ir apgrūtināta elpošana, ir melns gar acīm, tā jau ir smaga alerģiska reakcija un steidzami jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tā jau ir anafilaktiska reakcija, kas var izraisīt nāvi.

BENU aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa iesaka, ejot dabā, izmantot insektus atbaidošus līdzekļus, piemēram, no dabas vielām: krustnagliņu ēterisko eļļu un arī ķīmiskas vielas saturošus aerosolus un losjonus. Šie līdzekļi ir iedarbīgi noteiktu laiku, un pēc 6–8 stundām aerosols jālieto atkal. Mazu bērnu aizsardzībai paredzētas aproces, kas satur dabīgas vielas un var darboties līdz pat 30 dienām.

Uz cietušās vietas var uzlikt audumā ietītu ledu un kādu laiku paturēt. Var uzlikt vēsu sālsūdens kompresi vai svaigu, pārgrieztu sīpolu.

Dzēluma vietu nedrīkst kasīt!

Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko pārī ar ukrainieti Ludmilu Kičenoku pirmdien iekļuvusi ASV atklātā čempionāta dubultspēļu ceturtdaļfinālā, bet Anastasija Sevastova kopā ar Anastasiju Pavļučenkovu no Krievijas nav pārvarējusi astotdaļfināla barjeru.

Turnīrā ar 14. numuru izliktās Ostapenko un Kičenoka ar rezultātu 6-4, 6-3 apspēlēja taivānieti Suveju Sje un Barboru Strīcovu no Čehijas.

Nākamajā kārtā Latvijas un Ukrainas duetam pretī stāsies neizsētais mājinieču pāris Kerolaina Delehaida un Vanja Kinga.

Jau ziņots, ka pirmajā kārtā Ostapenko un Kičenoka ar 6-4, 7-6 (10:8) pieveica Kičenokas tautieti Katerīnu Kozlovu un talantīgo krievieti Anastasiju Potapovu, bet otrajā mačā ar 6-3, 6-4 pārspēja rumānietes Ralukas Olaru un Ķīnas tenisistes Džaosjuaņas Janas duetu.

Par ceturtdaļfināla sasniegšanu Ostapenko nopelnījusi 430 pasaules ranga punktus.

Tikmēr Sevastova kopā ar Pavļučenkovu ar 4-6, 3-6 piekāpās turnīra 12.numuriem Jinjinai Duaņai un Saisai Dženai no Ķīnas.

Iepriekš Latvijas/Krievijas duets ar 6-2, 6-4 pārspēja Sjinjunu Hanu no Ķīnas un Moniku Adamčaku no Austrālijas un ar 3-6, 6-0, 6-3 – turnīrā ar septīto numuru izlikto taivāniešu Haočinas Čaņas un Latišas Čaņas duetu.

Sevastova par astotdaļfināla sasniegšanu nopelnīja 240 WTA dubultspēļu ranga punktus.

Jau ziņots, ka abas Latvijas vadošās tenisistes vienspēlēs apstājās trešajā kārtā.

Iespējamība, ka Lielbritānijas parlamentā varētu tikt neatbalstīta premjerministra Borisa Džonsona breksita stratēģija un tāpēc jau nākammēnes valstī varētu notikt parlamenta vēlēšanas, pirmdien gremdēja sterliņu mārciņas kursu.

Savukārt mārciņas kursa pazemināšanās veicināja Lielbritānijas uzņēmumu akciju cenu kāpumu, jo daudzi no tiem ir starptautisks kompānijas, kuru ieņēmumi lielākoties ir ASV dolāros vai eiro.

ASV pirmdien bija brīvdiena un biržas bija slēgtas.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās.

Eiro vērtība pret ASV dolāru samazinājās, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu nemainījās. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 0,28 ASV dolāriem līdz 54,82 ASV dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,61 dolāru līdz 58,64 dolāriem par barelu.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 1% līdz 7281,94 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 1% līdz 11 953,78 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,2% līdz 5493,04 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,0992 līdz 1,0965 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2162 līdz 1.2062 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu saglabājās nemainīga un bija 106,26 jenas par dolāru Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga līdz 90,94 pensiem par eiro.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šorīt sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

(Turpinājums sekos.)