Astroloģijā izvēles jautājumiem nozīmīgs brīdis ir Mēness bez kursa – laika posms, kurā Mēness esošajā zīmē veido pēdējo klasisko pilno mažoro aspektu ar kādu no planētām, līdz sasniedz nākamo zīmi, skaidro astrologs Kristaps Baņķis.

Simboliski Mēness it kā atpūšas no citu debess ķermeņu ietekmes. Tautas valodā šis laika sprīdis, kas var ilgt no dažām sekundēm līdz pat diennaktij, pateicoties savai nozīmei, ieguvis nosaukumu “čika” laiks.

Ja vēlas sagaidīt pozitīvu rezultātu , “čika” laikā nevajadzētu veikt svarīgas darbības, piemēram, laulāties, atstāt bērnus bez uzraudzības, veikt sarežģītus trikus, dibināt uzņēmumu, darīt darbus, kas prasa punktualitāti un modrību.

“Dižčika” laiks ir retrogrādā Merkura periods. Īpaši, ja sakrīt ar “čika” laiku, nedienas, kas rodas, Mēnesim esot bez kursa, pastiprinās. Šajā periodā nevajadzētu akli uzticēties informācijai, sākt ar tirdzniecību, transportu un komunikāciju saistītus projektus. Rūpīgi jāizmanto saziņas līdzekļi – vēstules, tālrunis, e-pasts u.c. “Dižčika” laikā nav vēlams iegādāties tehniskas lietas: auto, datoru, mobilās ierīces u.c.

1. septembrī – 00:00 – 02:08 2. septembrī – 11:34 – 24:00 3. septembrī – 00:00 – 02:35 4. septembrī – 13:58 – 24:00 5. septembrī – 00:00 – 06:08 6. septembrī – 19:03 – 24:00 7. septembrī – 00:00 – 13:37 8. septembrī – 9. septembrī – 11:30 – 24:00 10. septembrī – 00:00 – 00:24 11. septembrī – 08:23 – 24:00 12. septembrī – 00:00 – 12:52 13. septembrī – 14. septembrī – 07:33 – 24:00 15. septembrī – 00:00 – 01:33 16. septembrī – 19:03 – 24:00 17. septembrī – 00:00 – 13:31 18. septembrī – 19. septembrī – 16:57 – 23:58 20. septembrī – 21. septembrī – 22. septembrī – 05:41 – 07:50 23. septembrī – 24. septembrī – 01:05 – 12:19 25. septembrī – 19:14 – 24:00 26. septembrī – 00:00 – 13:37 27. septembrī – 28. septembrī – 06:58 – 13:03 29. septembrī – 30. septembrī – 05:06 – 12:42

Sagatavots pēc “Latvijas Mediju” tematiskās avīzes “Astroloģija un astronomija. Prognozes 2019”.

Latvijas “Reģionālās investīciju bankas” peļņa šogad pirmajā pusgadā bija 1,949 miljoni eiro, kas ir par 12,1% mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotais finanšu pārskats.

Bankas aktīvi 2019.gada 30.jūnijā bija 234,501 miljona eiro apmērā, kas ir par 17,1% jeb 48,246 miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 282,747 miljoni eiro.

“Reģionālās investīciju bankas” publiskotā informācija liecina, ka jūnija beigās bankas kredītportfelis bija 116,132 miljonu eiro apmērā, tostarp bez maksājumu kavējuma bija kredīti 96,19 miljonu eiro apmērā, bet kredītu apmērs ar maksājumu kavējumu bija 19,943 miljoni eiro. Bankas izveidoto speciālo uzkrājumu apmērs šogad jūnija beigās bija 16,855 miljoni eiro. Kredītus banka pamatā ir izsniegusi juridiskajām personām.

“Reģionālās investīciju bankas” kapitāls un rezerves 30.jūnijā bija 34,251 miljons eiro, kas ir par 6% vairāk nekā pagājušā gada beigās.

2018.gada pirmajā pusgadā “Reģionālā investīciju banka” strādāja ar peļņu 2,218 miljonu eiro apmērā, bet pagājušajā gadā kopumā “Reģionālā investīciju banka” strādāja ar auditēto peļņu 5,705 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2017.gadā.

Pēc aktīvu apmēra “Reģionālā investīciju banka” 2019.gada marta beigās bija 11.lielākā banka Latvijā. Bankas lielākie akcionāri ir SIA “SKY Investment Holding” (37,4%), Ukrainas pilsonis Jurijs Rodins (20%), Ukrainas “Pivdennyi” (13,76%) un Marks Bekkers (10,57%).

Veicot slimnīcu sadalīšanu pa līmeņiem atkarībā no pieejamo pakalpojumu groza, Veselības ministrija (VM) bez brīdinājuma dosies pārbaudēs uz ārstniecības iestādēm, lai noskaidrotu, kādus pakalpojumus tās ir gatavas sniegt, intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” (LA) stāsta veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

No 1.aprīļa ir sākta slimnīcu “līmeņošana”, proti, ir noteikti pieci līmeņi atkarībā no tā, kādus ārstniecības pakalpojumus slimnīca spēj nodrošināt.

“Mēs jau tagad zinām, ka vairākas slimnīcas ir mānījušās, norādot, ka varot izdarīt vairāk, nekā faktiski spēj, intervijā laikrakstam stāsta veselības ministre.

Viņa atzīst, ka šādu mānīšanos var atklāt tikai, veicot reālas pārbaudes. “Piemēram, ja kāda slimnīca ir teikusi, ka vēlas saglabāt ķirurģiju, bet pastāvīgi strādājošu ķirurgu tur nav, tas nav pieļaujams. Mēs zinām tās vietas, kur brauc tā sauktie viesķirurgi no Rīgas, bet viņi nespēj nodrošināt klātbūtni tik daudz, cik būtu nepieciešams. VM dosies nebrīdinātās, neplānotās pārbaudēs uz ārstniecības iestādēm,” stāsta ministre.

Viņa gan piebilst, ka visi “viesspeciālisti” nav vienādi, proti, ir slimnīcas, par kurām nav bažu, bet ir arī tādas vietas, kur, piemēram, “viesspeciālists” sev vien zināmu apsvērumu dēļ ierodas strādāt jau pēc divu diennakšu darba citur, un tas kļūst bīstami pacientam.

Vaicāta par Slimību profilakses un kontroles centra veiktās slimnīcu darba kvalitātes pārbaudes rezultātiem, Viņķele atzīst, ka tie ir neviendabīgi un neiepriecinoši.

“Slimnīcas ir iepazīstinātas ar saviem rezultātiem. Nereti atbilde no slimnīcu puses ir – nevar būt tik slikti, jūs tur kaut ko nepareizi esat samērījuši! Bet kritēriji nav izplūduši, tie ir ļoti konkrēti,” apgalvo ministre, kā piemēru minot pacientu mirstības rādītāju pēc slimnīcā ārstēta insulta.

“Man šī ir vēl papildu motivācija runāt ar slimnīcām, ko tās apņemas izdarīt un ko piedāvā. Ja nespēj neko uzlabot, tad slimnīcai par to jābūt konsekvencēm un, visticamāk, finansiālām,” intervijā LA norāda Viņķele.

Mēneša nogalē, 25. un 26. septembrī, Losandželosā notiks izsole “Holivudas ikonas un leģendas”. Tās katalogā iekļauti vairāk nekā tūkstoš priekšmetu, kuri kopumā varētu tikt pārdoti par vairāk nekā desmit miljoniem dolāru vai 4,5 miljoniem eiro, ziņo pasaules prese.

Starp izsolāmajiem priekšmetiem ir gan daudzi ekrāna zvaigžņu tērpi, kas tām bijuši mugurā lomās, piemēram, Dorotijas kleita no 1939. gada filmas “Oza zemes burvis”, ko filmā valkāja Džūdijas Gārlendas dubliere Barbara Košeja. Solītāju milzu interesi, ticams, izraisīs ikoniskajā mīlas drāmā “Titāniks” redzētā Keitas Vinsletas kleita. Tāpat tiks pārdotas Daniela Redklifa parakstītās brilles, kuras aktieris lika, iemiesojoties Harija Potera tēlā.

Izsolē izlikti arī dažādi mehānismi – starp tiem gan filmas “Atpakaļ nākotnē” “DeLorean” auto, gan Mēness bagija prototips, ko Džeimss Bonds nozaga no ļaundara Blofelda slēptuves un kas, pēc ekspertu aplēsēm, varētu izsolē ienest 600 000 dolāru. Viens no iekārotākajiem izsoles priekšmetiem tomēr, šķiet, būs filmas “Zvaigžņu kari” arhiļaundara Dārta Veidera melnā ķivere (attēlā) no 1980. gada filmas “Impērijas atbildes trieciens”. Tiek prognozēts, ka ķivere varētu ienest vismaz pusmiljonu, taču iespējams, ka pat divreiz vairāk. Maska un ķivere ir tikai viena no vairākiem eksemplāriem, ko “Zvaigžņu karos” valkāja Deivids Prouss, tomēr tā tiek uzskatīta par zinātniskās fantastikas artefaktu “svēto grālu”.

Pasaulslavenajam mūziķim Edam Šīranam veltītā izstādē starp citiem priekšmetiem apskatāma arī vēstule no koledžas vadības, kurā nākamais dziedātājs tiek informēts, ka mūzikā saņēmis F jeb nesekmīgu atzīmi.

Dziedātājs iestājās Gilfordas laikmetīgās mūzikas akadēmijā Sarijā, taču, attīstoties muzikālajai karjerai, no akadēmiskās izglītības atteicās. Vēstule, kurā attiecību saraušana tiek oficiāli apstiprināta, līdz nākamā gada maijam apskatāma mūziķa dzimtajā pilsētā Ipsvičā, kur Eda Šīrana tēvs izveidojis dēlam veltītu ekspozīciju.

Katalogā, kas papildina izstādi, Džons Šīrans atklāj, ka dēls zaudējis ilūzijas par studijām jau pēc trim nedēļām. Tobrīd viņam bija piedāvāts pievienoties dziedātājam Just Jack, kurš pazīstams ar singlu “Starz in Their Eyes”.

Plakāti no šīs koncerttūres, tāpat kā no citām, kurās Eds Šīrans pamazām ieguva popularitāti, arī apskatāmi izstādē. Eda Šīrana tēvs norādīja, ka ar izstādi vēlējies atklāt dēla saites ar dzimto pusi, kas vēl vairāk tika nostiprinātas, dziedātājam tieši Ipsvičā noslēdzot savu ārkārtīgi veiksmīgo, 255 koncertus garo pasaules tūri, kuras kases ieņēmumi pārsniedza 776 miljonus dolāru.

Saistībā ar veselības aprūpē nodarbināto atalgojuma palielināšanu varētu nākties pieņemt “nepatīkamu lēmumu”, pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Politiķis pauda, ka partiju apvienībai “Attīstībai/Par!” (AP) ir savas prioritātes, taču uz budžeta veidošanas sarunām politiskais spēks nav nācis ar “sarkanajām līnijām”. “Apzināmies, ka budžeta resursi var būt nepietiekami tam, kas būtu objektīvi nepieciešams,” sacīja Pūce.

Politiskā spēka prioritātes ir izdevumi veselības aprūpei, sabiedriskajiem medijiem un administratīvi teritoriālajai reformai. Pūce uzsvēra, ka AP atbalsta tādas aktivitātes, kas kopumā stimulētu ekonomikas izaugsmi, lai nākotnē rastu līdzekļus prioritāšu apmierināšanai.

“Patlaban budžeta veidošanas sarunā esam tādā fāzē, kad valdība izšķiras par to, kas ir tie daži prioritārie pasākumi, ko valdība spēs realizēt budžeta ietvaros,” atklāja politiķis.

Pūce pauda, ka pilnā apmērā politiskā spēka prioritātes īstenot, visticamāk, nevarēs, atgādinot, ka Saeimas pieņemtais lēmums par strauju darba samaksas pieaugumu veselības aprūpē bija optimistisks, balstoties pieņēmumā par ekonomikas izaugsmi.

“Šādos apstākļos var nākties pieņemt nepatīkamu, bet svarīgu lēmumu, lai nodrošinātu visu budžeta vajadzību pakāpenisku realizēšanu, par prioritāti nepasludinot vienu nozari. Ja būtu jāizšķiras pilnā apmērā izpildīt Saeimas pieņemto lēmumu, tad citām prioritātēm naudas tikpat kā nepaliktu. Veselības aprūpes darbiniekiem svarīgāk par īstermiņa solījumiem ir pārliecība par pragmatisku budžeta plānošanu,” pauda Pūce.

Kā ziņots, mediķu atalgojums nākamgad, visticamāk, netiks palielināts solītajā apmērā jeb par 20%, kā tas ierakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, aģentūrai LETA atzina veselības ministre.

Viņa skaidroja, ka patlaban papildu vajadzībām, kas nav iekļautas bāzes budžetā, varētu būt ap 100 miljoniem eiro. “Tur nav jābūt izcilam matemātiķim, lai saprastu, ka Veselības ministrijas pieprasījuma tikai viena daļa, proti, atalgojuma palielināšanai, nepieciešamiem 120 miljoni eiro jau ir pāri summai, ko var atvēlēt papildus vajadzībām,” atzina Viņķele.

Tāpat vēstīts, ka 2020.gada budžeta bāzes izdevumi plānoti 7,13 miljardu eiro apmērā, iepriekš informējusi Finanšu ministrija (FM). 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu, izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā – par 35,7 miljoniem eiro.

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam – 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam – 3,34 miljardu eiro apmērā.

Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva – 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka “Rīgas satiksmes” iekļaušana valsts deficītā.

Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro – ministriju noteiktajām prioritātēm.

Tikmēr ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasījušas 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam – 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam – 2,14 miljardus eiro, teikts FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Gandrīz trešā daļa jeb 28,4% iedzīvotāju pēdējos gados Latvijā izjutuši finansiālas grūtības, lai iegādātos ārsta izrakstītos kompensējamos medikamentus, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) pasūtītā un pētījumu kompānijas “Berg Research” veiktā iedzīvotāju aptauja.

Tāpat aptaujā par kompensējamo zāļu iegādes paradumiem gandrīz puse jeb 45,8% atzīst, ka bijuši spiesti iegādāties tikai daļu no kompensējamām zālēm, jo līdzmaksājumu summa par zālēm bijusi pārāk augsta.

Aptauja apliecina, ka arī tie iedzīvotāji, kas ārsta zāles varējuši iegādāties, tomēr uzskata, ka kompensējamo zāļu izmaksas Latvijā ir ļoti augstas, proti, šim viedoklim piekrīt 36,4% aptaujāto.

Visbiežāk aptaujas dalībnieki kompensējamos medikamentus iegādājušies sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, diabēta, astmas, onkoloģisko un reimatoloģisko slimību ārstēšanai.

Lūgti novērtēt, kas iedzīvotājus neapmierina pastāvošajā kompensējamo medikamentu sistēmā, teju puse jeb 44,8% respondentu atzīst, ka daudzu diagnožu zālēm ir pārāk liels pacientu līdzmaksājumu apmērs, 44,9% norāda uz to, ka netiek kompensēti jauni, inovatīvi medikamenti, savukārt 32,3% neapmierina tas, ka zāles tiek paredzētas pārāk mazam diagnožu skaitam.

Meklējot atbildes, kā uzlabot kompensējamo zāļu pieejamību, absolūtais aptaujas dalībnieku vairākums jeb 70% pilnībā atbalsta domu, ka valsts kompensējamo zāļu budžets Latvijā būtu jāpalielina. Tāpat 68% pilnībā piekrīt domai, ka valsts kompensējamās zāles būtu jāparedz plašākam pacientu lokam, bet 68% pilnībā atbalsta ideju, ka valstij būtu jākompensē jauni, inovatīvi medikamenti.

SIFFA jau vairākkārt ir vērsusi uzmanību uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paustajām bažām, ka Latvijā cilvēki no savas kabatas par veselības aprūpi maksā pat divreiz vairāk nekā Eiropas Savienības valstīs jeb līdz 42%, turklāt vislielāko daļu jeb 60% šajos personīgajos maksājumos ieņem izdevumi par zālēm. Lai uzlabotu nepietiekamo kompensējamo zāļu pieejamību, arī PVO iesaka gan paplašināt valsts kompensēto zāļu sarakstu, gan samazināt pacientu līdzmaksājumu daļu.

Aptauja arī parāda, ka kompensējamo zāļu iegāde iedzīvotājiem veido lielus izdevumus no kopējā ikdienas budžeta. Uz jautājumu, cik daudz naudas tika iztērēts par kompensējamo medikamentu iegādi pēdējā zāļu pirkuma reizē, 12% aptaujāto norāda, ka tie bija no 51-100 eiro, 28,7% aptaujāto – no 21 līdz 50 eiro un vēl tik pat liela daļa jeb 28,4% iztērēja no 11 līdz 20 eiro. Līdz 10 eiro zāļu iegādei bija tērējuši 25,83% aptaujāto, bet 4,6% respondentu zāļu iegādei vienā reizē iztērēja pat vairāk nekā 100 eiro.

Lai būtiski uzlabotu valsts apmaksāto zāļu pieejamību, ko izjustu ikviens Latvijas iedzīvotājs, SIFFA uzskata, ka veselības aprūpes budžetam ir jāparedz dinamiskāks līdzekļu palielinājums.

“Tuvāko divu gadu laikā Latvijai būtu jāpanāk veselības aprūpes finansējuma pieaugums vismaz 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP),” uzskata Bolēvics.

Aptauja arī atklāj, ka Latvijā iedzīvotāji nav pietiekami informēti par iespējām savu slimību ārstēšanai saņemt efektīvas jaunākās paaudzes zāles. Apgalvojumam, ka pacienti Latvijā šobrīd ir pietiekami informēti par savām tiesībām pieprasīt jaunākus, efektīvākus kompensējamos medikamentus savas slimības ārstēšanai, piekrīt vien 9% respondentu, bet 24% tam pilnībā nepiekrīt.

Arī iedzīvotāju informētība par jauno zāļu pieejamību ir vāja, jo tikai 7% aptaujāto atzīst, ka ir labi informēti par to, kādas jaunās zāles Latvijā ir pieejamas viņiem nozīmīgu slimību ārstēšanā, 43% šādas informācijas nav, bet 47% atzīst, ka labprāt šādu informāciju uzzinātu.

Kā norādīja SIFFA izpilddirektors Valters Bolēvics, aptauja uzskatāmi apliecina, ka Latvijā kompensējamo medikamentu sistēma nespēj efektīvi nodrošināt iedzīvotājus ar valsts apmaksātām zālēm. “Sekas tam ir ļoti smagas. Daudzas hroniskas slimības, ko mūsdienās var sekmīgi ārstēt, atgriežot cilvēkus darba tirgū un pagarinot mūža ilgumu, tiek ielaistas un izraisa komplikācijas, kas ietekmē gan slimā cilvēka dzīves kvalitāti, gan būtiski palielina valsts tēriņus šo slimību ārstēšanai,” sacīja Bolēvics.

Viņš uzskata, ka jautājumam par valsts kompensējamo zāļu labāku pieejamību ir jābūt nākamā gada veselības budžeta prioritātei. “Jāpatur prātā, ka efektīvai valsts apmaksāto zāļu pieejamībai ir tieša ietekme gan uz iedzīvotāju dzīves ilgumu, gan dzīves kvalitāti, kas savukārt būtiski ietekmē valsts ekonomikas attīstību, izaugsmi un konkurētspēju,” sacīja SIFFA izpilddirektors.

Rīgas “Dinamo” pirmdienas mačā nenospēlēja tik labi, kā gaidīts vairākumā, taču pagarinājumā izcīnītais punkts lieti noderēs turpmākajā sezonā, pēc panākuma stāstīja rīdzinieku galvenais treneris Ģirts Ankipāns.

Rīgas “Dinamo” pirmdien ar uzvaru sāka KHL sezonu, ar rezultātu 2:1 (1:0, 0:1, 0:0, 1:0) pārspējot Maskavas “Spartak” vienību.

“Labi sākām spēli, un mums bija daudz iespēju spēlēt vairākumā. Diemžēl vairākums nenostrādāja tā, kā gribējām. Tad, domāju, viss būtu vieglāk,” uzskata Rīgas “Dinamo” komandas galvenais treneris Ģirts Ankipāns.

“Pēc diviem periodiem rezultāts bija 1:1, un spēle bija stresaina, bet trešais periods jau bija līdzīgs. Ļoti labi, ka mēs beigās izvilkām to vienu ekstra punktu, kas mums noderēs garajā distancē,” gandarījumu par panākumu pauda treneris.

Tikmēr pretinieku galvenais treneris Oļegs Znaroks atzīmēja sezonas pirmās spēles uzlikto zīmogu: “Neslikts mačs sanāca, kaujiniecisks. Pirmā spēle, nedaudz nervoza. Pie tam čempionāta atklāšana.”

“Nesanāca pirmais periods, bet ar trešo esmu apmierināts. Bija iespējas trešajā trešdaļā iemest, diemžēl nesanāca. Bija rupjas kļūdas, cerams, ka turpmāk būs labāk,” piebilda bijušais Rīgas “Dinamo” un Latvijas izlases uzbrucējs.

Sezonas otrajā mačā rīdzinieki trešdien savā laukumā uzņems Ņižņijnovgorodas “Torpedo”, bet trīs dienas vēlāk uzsāks savu pirmo izbraukuma sēriju, kurā tiksies ar vārtsarga Jāņa Kalniņa pārstāvēto Helsinku “Jokerit”, Ņižņekamskas “Ņeftehimik” un “Spartak”.

Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri vienosies par tālāku kopīgu viedokli cīņā par taisnīgu attieksmi pret visu ES valstu zemniekiem

Ceturtdien, 5.septembrī, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards Varšavā tiksies ar Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministru Janu Krištofu Ardanovski, Igaunijas lauku lietu ministru Martu Jarviku un Lietuvas zemkopības ministru Andrjusu Palioni, lai apspriestu tālāko kopīgo viedokli par ES Kopējās lauksaimniecības politiku un tās finansējumu pēc 2020.gada.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Latvijas galvenā prioritāte ir taisnīgi tiešmaksājumi un atbilstošs finansējums lauku attīstībai nākamajā plānošanas periodā.

“Līdzvērtīgi tiešie maksājumi ir viens no godīgas konkurences priekšnosacījumiem visu ES dalībvalstu lauksaimnieku vidū. Līdz ar to ir svarīgi, ka jau šī gada sākumā esam panākuši vienotu viedokli un nostāju Baltijas valstu vidū – turpināsim iestāties par to, lai Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Polijai nākamajā plānošanas periodā tiktu noteikti tādi atbalsta mehānismi, kas sniegtu nepieciešamo atbalstu mūsu lauksaimniekiem, neatstājot viņus nevienlīdzīgā pozīcijā, kā tas bija līdz šim,” norāda Gerhards.

Tikšanās laikā Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas lauksaimniecības ministri plāno parakstīt kopīgu deklarāciju, kurā pausta šo četru valstu vienota nostāja par ES KLP finansēšanu, tiešo maksājumu izlīdzināšanu, breksita seku novēršanu, kā arī nepieciešamo atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem.

Kurzemes pašvaldības aicina Veselības ministriju (VM) rast risinājumu ģimenes ārstu un bērnu zobārstniecības pakalpojumu pieejamībai, aģentūru LETA informēja Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Homka.

Šī gada 28. augustā Kuldīgā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes locekļi vērtēja pirmajā pusgadā paveikto, kā arī tikās ar VM valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško un valsts sekretāra vietnieces veselības politikas jautājumos pienākumu izpildītāju Līgu Šernu, kuras informēja par veselības nozares aktualitātēm.

Plašākas diskusijas izvērtās, pārrunājot jautājumus par ģimenes ārstu pieejamības uzlabošanu reģionā.

Pašvaldību vadītāji, minot piemērus, izteica priekšlikumus problēmu risinājumiem, aicinot ministriju atbalstīt un atvieglot nosacījumus ģimenes ārstu praksēm, atbalstot arī izbraukuma ārstu prakses iespējamību.

Pēc Homkas teikta, VM pārstāves skaidroja, ka iespēju robežās problēmas tiek risinātas, tomēr nereti diskusijas ar nozares pārstāvjiem ieilgst.

Lejaskurzemes pašvaldības aicināja VM aktīvāk risināt problēmu bezmaksas bērnu zobārstniecības pieejamībai reģionā. Pašlaik tiekot meklēti risinājumi un mehānismi, kā Liepājas puses zobārstus ieinteresēt sniegt bērnu zobārstniecības valsts apmaksāto pakalpojumu, tomēr risinājuma vēl nav, atzinušas VM pārstāves.

Runājot par reģiona slimnīcu funkcijām un finansējuma sadali, ministrijas pārstāves iepazīstināja ar plānoto slimnīcu “3+3” modeli, kas paredz trīs lielās slimnīcas Rīgā un vēl trīs lielās slimnīcas reģionos – Liepājā, Daugavpilī un Vidzemē, kur par vietu vēl skaidrības nav.

“3+3” slimnīcu modelis paredz lielajās slimnīcās maksimāli plašu speciālistu un sniegto pakalpojumu klāstu, nodrošinot augstas kvalitātes pakalpojumu un tehnoloģiju pieejamību, pārējās reģionu slimnīcās saglabājot ikdienā nepieciešamo speciālistu un pakalpojumu klāstu, nodrošinot tikai tos pakalpojumus, kurus tās var sniegt pietiekamā kvalitātē. VM ieskatā, tas veicinās slimnīcu darba efektivitāti un attīstību, piedāvājot pacientiem kvalitatīvu veselības aprūpi, sacīja Homka.

Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006.gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību.

Tas apvieno 20 pašvaldības: 18 novadus – Alsungas, Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi, kā arī divas republikas līmeņa pilsētas – Liepāju un Ventspili.

Pavisam nesen Pierīgā risinājies kāds visai asiņains notikums. Kāds kungs pievakarē izdzirdējis klauvējienus pie dzīvokļa durvīm, devies tās atvērt, taču tur viņu sagaidījis ļoti nepatīkams pārsteigums – kāda pamatīgi piedzērusies un agresīva kundze bez liekiem paskaidrojumiem uzbrukusi un sadūrusi viņu ar nazi, vēstīja LNT raidījums “Degpunktā”.

Ap plkst. 22.00 vakarā Salaspils kārtības sargi devās uz izsaukumu Miera ielā, kura noticis vardarbīgs uzbrukums un sadurts kāds vīrietis.

Piebraucot pie mājas, policija redzēja, ka pie tās sēž sieviete, bet durvju ailē guļ vīrietis, un viņam kāda kundze sniedz medicīnisko palīdzību. Aprunājoties ar klātesošajiem, atklājies, ka izsaucējs nav kļūdījies. Varmāka ir vēl uz vietas, un, kā izrādās, ir tā pati, līdzās sadurtajam sēdošā kundze.

“Es sadūru viņu ar to nazi,” atzinās sieviete, kura bija tik stiprā alkohola reibumā, ka nespēja nostāvēt kājās.

Plašāk pievienotajā raidījuma “Degpunktā” sižetā:

Meži pašlaik ir sēņu un sēņotāju pilni. Par godu vienai no latviešu populārākajām brīvā laika aktivitātēm dabā – sēņošanai, Latvijas valsts mežu vēstniecība sadarbībā ar Latvijas Dabas muzeju 5. septembrī aicina uz Sēņu dienu, vēsta “mammadaba.lv”.

Izzinoši izklaidējošā pasākuma galvenās varones būs visbiežāk sastopamās Latvijas sēnes – gan ēdamās, gan indīgās.

Latvijas valsts mežu vēstniecībā visas dienas garumā būs iespēja gūt iedvesmu, skatoties filmu par sēnēm Latvijā, un iepazīties ar LVM izdotajiem informatīvajiem materiāliem, kas stāsta par aktīvu un drošu atpūtu dabā.

Plkst. 17.00 sāksies Latvijas Dabas muzeja mikoloģes Initas Dānieles un Diānas Meieres prezentācija par populārākajām Latvijas ēdamajām un indīgajām sēnēm. Pēc tam paredzētas diskusijas un konsultācijas.

Sēņu dienā neiztikt arī bez galvenajām meža varonēm, tāpēc sēņošanas entuziastiem tiks piedāvāta Sēņu dienas rītā atrasto sēņu mini izstāde – atklājumu noteikti netrūks!

Sēņu valsts ir daudzveidīga, sugām bagāta dzīvo organismu valsts. Latvijā konstatēts krietni vairāk par četriem tūkstošiem sēņu sugu.

Gandrīz pustūkstotis – atzītas par ēdamajām, taču vairums sēņotāju lietošanai uzturā parasti ievāc vien dažus desmitus sēņu sugu.

Labāk būt drošam un pārliecinātam par to, kas tiek likts sēņu grozā!

Taču, ja ziņkāre ņem virsroku un gribas zināt, kas ir atrastās un neparastās sēnes, Sēņu dienā tās var ņemt līdz uz Latvijas valsts mežu vēstniecību un kopā ar sēņu pazinējiem, uzzināt par tām vairāk.

Latvijas valsts mežu vēstniecība atrodas Rīgā, Vaiņodes ielā 1. Sēņu dienā vēstniecība būs atvērta no plkst. 10 līdz pēdējam vakara interesentam un jautājumam. Klientiem pieejama bezmaksas auto stāvvieta.

Jaunākās aktualitātes un Latvijas valsts mežu vēstniecības pasākumi atrodami Facebook lapā.

Pagājušajā gadā melanomas un tās izraisīto komplikāciju dēļ bojā gāja 90 cilvēku, aģentūru LETA informēja biedrības “Dzīvo bez bailēm” pārstāve Laine Trankale.

Viņa pavēstīja, ka Latvijā ik gadu no jauna ar melanomu diagnosticē 230 jaunu pacientu, bet vēl vairāk nekā 1500 pacientu tiek konstatēts nepigmentētais ādas vēzis.

“Lai arī sabiedrības kopējais zināšanu līmenis par vēža profilaksi pamazām pieaug, pērn 90 cilvēkiem tieši šī melanoma un tās izraisītās komplikācijas bija nāves iemesls,” skaidroja Trankale.

Kā norādīja biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls, gandrīz 70% no visiem melanomas pacientiem ir sievietes, tikmēr mirstība biežāk sastopama starp vīriešiem, īpaši vecumā no 60 līdz 65 gadiem.

Dermatologs atzinīgi vērtē audzēju primārās diagnostikas sistēmu jeb tā saukto “zaļo koridoru”, tomēr norāda, ka tajā ir nepilnības, kas liedz saņemt vislabāko ārstēšanu un aprūpi.

“Lielākais trūkums ir starpdisciplināras komandas neesamība, kas nodrošinātu ne tikai diagnostiku, ārstēšanu un dinamisko novērošanu, bet sniegtu arī profesionālu informāciju un psiholoģisko atbalstu. Šobrīd lielākā daļa pacientu ir satraukušies, jo sastopas ar neziņu – cilvēks tiek izoperēts un atstāts savā vaļā,” pauda Karls.

Vēl viens problēmjautājums esot valsts kompensētu inovatīvo zāļu nepieejamība. Kā norādīja Trankale, pašreizējā sistēma ir formāls “ielāps” problēmai, jo, kaut arī valstī pastāv kompensēšanas sistēma, paralēli vērojami arvien jauni lūgumi pēc ziedojumiem melanomas pacientu dzīvību glābšanai.

Dermatologs Karls norādīja, ka viņa pieredze liecina – lietojot jaunākās paaudzēs medikamentus, pacientu dzīvildze tiek nodrošināta krietni ilgāka, īpaši gadījumos, ja ir audzējs ir metastātisks.

Vienlaikus, lai nenonāktu situācijā, kad dermatologs jau konstatē melanomu, svarīgi veikt profilakses pasākumus, primāri – lietot saules aizsargkrēmu gan sev, gan bērniem. Runājot par D vitamīna lomu organismā un iespējamo aizsargkrēma kaitējumu, Karls uzsver – salīdzinot saules aizsargkrēma lietošanu vai nelietošanu, D vitamīna uzņemšanu saulē un iespējamos riskus no saules aizsargkrēma lietošanas, labāk izmantot aizsargkrēmu, bet D vitamīnu koriģēt ar uzturu.

Nekad nav par vēlu rast jaunus veidus, kā sasniegt savus mērķus, kas Tev patiešām ir svarīgi. Iespējams, Tu esi jaunā māmiņa vai tētis, kas dienas pavada, rūpējoties par mazuli? Varbūt lielāko daļu laika pavadi, attīstot savu karjeru? Esi devies uz ārzemēm un sapratis, ka beidzot pienācis brīdis to izdarīt – iegūt pamatskolas vai vidusskolas izglītību? Tagad tas ir tik vienkārši, kā nekad, it īpaši, ja mācies Rīgas 1. Tālmācības vidusskolā!

Četras iespējas Tavai izaugsmei un labākai nākotnei

Lai ikvienam būtu iespēja sasniegt mērķi un iegūt vajadzīgās zināšanas un sertifikātu tālāku ideju īstenošanai, Rīgas 1. Tālmācības vidusskola piedāvā četras tālmācības izglītības programmas:

– Pamatizglītības otrā posma programma (7.–9. klase) – veidota ar moduļu sistēmu, kuras ietvaros katru mēnesi tiek apgūti trīs mācību priekšmeti un katrā no tiem jākārto viena ieskaite.

– Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (10.-12. klase) – pieejami vispārizglītojošā virziena mācību priekšmeti.

– Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma (10.-12. klase) – sniedz iespēju plašāk un dziļāk mācīties sociālo zinātņu nozares un valodu priekšmetus.

– Vispārējā vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena tālmācības programma – uzņēmējdarbība (10.-12. klase) – papildus vispārējās vidējās izglītības priekšmetiem tiek dota iespēja apgūt arī ar profesionālās karjeras izvēli un profesionālo ievirzi saistītus priekšmetus, piemēram, Uzņēmējdarbību, Grāmatvedības pamatus un Lietišķo etiķeti.

Papildus iepriekš minētajām programmām, Rīgas 1. Tālmācības vidusskola piedāvā arī profesionālās pilnveides programmas pedagogiem un interešu izglītības programmas ikvienam, kas vēlas papildināt savas zināšanas.

Galvenie ieguvumi, mācoties tālmācībā

– Vecumam, dzīvesvietai, nodarbošanās veidam un iepriekšējai izglītībai nav nozīmes – iegūsti pamatizglītību, vispārējo vai profesionālo vidējo izglītību jebkurā laikā un vietā.

– Studē mūsdienīgā veidā – izmanto datoru un citas viedierīces, lai mācītos, kā arī piekļūsti modernai un ērti lietojamai elektroniskajai mācību videi e-SKOLA, kur pieejamas video lekcijas, mācību materiāli, ieskaišu kārtošanas datumi un vērtējumi, skolas normatīvie akti, grupu un individuālo konsultāciju iespējas, kā arī dažādas citas ar tālmācību saistītas aktualitātes.

– Mācību procesā pieejami vairāk nekā 600 elektroniskie materiāli un videolekcijas – ietaupi naudu, nepērkot kaudzi dārgu mācību grāmatu, jo nepieciešamie materiāli un informācija pieejama elektroniskajā mācību vidē eSKOLA.

– Apvieno mācības ar citām nodarbēm – viena no būtiskām tālmācības priekšrocībām ir iespēja to apvienot ar darbu, hobijiem, ģimenes dzīvi un daudzām citām aktivitātēm, jo mācīties vari sev ērtā laikā un ritmā, pēc individuāli izveidota plāna.

– Saņem konsultācijas – zinoši un pretimnākoši skolotāji nepieciešamības gadījumā piedāvā gan grupu, gan individuālās konsultācijas tiešsaistē, lai labāk izprastu mācību vielu un palīdzētu gatavoties ieskaitēm.

– Mācies lētāk – Rīgas 1. Tālmācības vidusskola piedāvā iespēju apgūt pamatizglītību vai vidējo izglītību, garantējot zemāko mācību maksu. Audzēkņiem pieejamas arī mācību maksas atlaides.

– Apvieno 2 klases 1 gadā – atbilstoši MK noteikumiem Nr.591, p.46

– Sāc mācīties jebkurā brīdī – tālmācības iespējas vari izmantot jebkurā mēnesī, negaidot 1. septembri! Viss, kas Tev jāizdara – jāaizpilda pieteikums!

– Gūsti labākus rezultātus, pateicoties īpašai motivācijas programmai – “Mācies un pelni” ir unikāla tālmācības audzēkņu motivācijas programma, kuras ietvaros mācību procesa laikā tiek pelnīti punkti, kurus var apmainīt pret dažādām balvām, piemēram, dāvanu kartes mācību maksas segšanai, t-kreklus, krūzes un citus labumus.

– Izmanto bezmaksas Office365 – mācību laikā audzēkņiem tiek nodrošināta iespēja izmantot visas Office365 programmas. Pieejama arī digitālā bibliotēka “Lielvārds”. Lai uzzinātu vairāk par to, kas ir tālmācība un ko Tev var piedāvāt Rīgas 1. Tālmācības vidusskola, ienāc R1tv.lv!

Svētdien, 29. septembrī, plkst. 18 Grammy balvas ieguvēji Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” diriģenta Normunda Šnē vadībā grandiozi noslēgs mūsdienu mākslas festivālu “Liepājas Mākslas forums”, informē rīkotāji.

Orķestris un solisti Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” atskaņos Hardija Lediņa un “NSRD” mūzikas albuma “Kuncendorfs un Osendovskis” orķestra versiju spožā jaunās paaudzes komponista Platona Buravicka aranžijā.

“Es pret Hardiju Lediņu jūtu profesionālu apbrīnu un tādu īsti latvisku skaudību. Tas ir apbrīnojami, ka viens cilvēks var būt tik fantastiski talantīgs tik daudzās sfērās, un ar savu unikālo personību uzlikt zīmogu mūzikai, mākslai, arhitektūrai, filozofijai, eksistenciālismam un vēl daudz kam citam. Varētu teikt, ka Hardijs Lediņš šodien jau ir klasika.

Viņš nepaguva radīt darbu kopā ar orķestri, tāpēc mēs ar lielu prieku izmantojam šo iespēju mazliet pārvērst šo lielisko ciklu “Kuncendorfs un Osendovskis” par darbu diviem solistiem un stīgu orķestrim.

Es nevaru nevienam pavēlēt doties uz šo pasākumu, bet tur jābūt klāt pašam, tikai tad to var sajust pa īstam.

Ļaut raisīties savai fantāzijai! Ļauties lidojumam kādā neizpētītā visumā!” uz koncertu aicina “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskais vadītājs un diriģents Normunds Šnē.

“Kuncendorfs un Osendovskis” ir viens no Latvijas avangarda mūzikas spožākajiem piemēriem, kurā Hardija Lediņa eksperimentālais skaņu rokraksts apvienojas ar domubiedra Jura Boiko tekstu, risinot filosofisko stāstu par Alfrēdu, Jūliju, vīru ar cigareti, mītisko vietu Ķīnu un citiem pa dzīvi klīstošiem personāžiem.

Albums tika ierakstīts 1984. gadā mājas ierakstu studijās Bānūžos un Pārdaugavā, un 1985. gadā to producēja Ingus Baušķenieks.

Koncerta pirmatskaņojums orķestra versijā Platona Buravicka aranžijā tika īstenots Latvijas Laikmetīgās mākslas centra projekta “Hardija Lediņa gads” (2015) ietvaros.

Orķestra versijas autors Platons Buravickis ir viens no redzamākajiem jaunās paaudzes skaņražiem Latvijā. Neprognozējams un eksplozīvs savās radošajās izpausmēs, viņš veido stilistiski daudzveidīgus un pārsteidzošus darbus un iemantojis atpazīstamību kā “agresīvā skaistuma” speciālists.

“Kuncendorfs un Osendovskis” nodošana “akadēmiķu rokās” turpināja Latvijas Laikmetīgās mākslas centra no vienas puses ironisko, no otras puses drosmīgo pieteikumu – kanonizēt Hardiju Lediņu, izgaismojot viņa personības un daiļrades pārlaicīgo dabu, kas spēj transformēties un būt aktuāla arī šodien.

Gluži kā pirmatskaņojumā arī šoreiz Buravicka partitūru atskaņos Normunda Šnē pārziņā esošais Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un divi solisti – mūzikas žurnālists Orests Silabriedis un kādreizējā “NSRD” dalībniece Inguna Rubene.

Pēc japānietes Naomi Osakas izstāšanās no turnīra ceturtdaļfinālā nav iekļuvis neviens no abiem vienspēlē ar pirmo numuru izsētajiem tenisistiem. Tas noticis pirmo reizi atklātajā ērā kopš 1968.gada.

Serbs Novāks Džokovičs izstājās jau svētdienas mačā pret šveicieti Stenu Vavrinku pleca savainojuma dēļ. Gan Osaka, gan Džokovičs ir arī pagājušā gada ASV atklāto meistarsacīkšu uzvarētāji.

Ar otro numuru izliktais spānis Rafaels Nadals otrdien samērā viegli tika galā ar horvātu Marinu Čiliču un 40.reizi iekļuva “Grand Slam” turnīru ceturtdaļfinālā.

Lietainajos laika apstākļos, kuru dēļ iekavējās sacensību grafiks, Nadals bija pārāks ar 6-3, 3-6, 6-1, 6-2, devīto reizi Ņujorkā iekļūstot ceturtdaļfinālā.

Viņa pretinieks būs argentīnietis Djego Švarcmans, kurš ar 3-6, 6-2, 6-4, 6-3 pārspēja turnīra sesto raketi Vācijas tenisistu Aleksandru Zverevu. Tādejādi Vīriešu turnīrā no ar pirmajiem 12 numuriem izsētajiem tenisistiem ierindā palikuši vien trīs.

Zverevs mačā pieļāva 17 dubultkļūdas un ceturtajā setā par mutes palaišanu lamājoties tika sodīts ar atņemtu punktu.

Sacensībās ar 13.numuru izliktais francūzis Gaels Monfiss ar 6-1, 6-2, 6-2 panākumu pār spāni Pavlo Anduharu devīto reizi karjerā sasniedza “Grand Slam” turnīra ceturtdaļfinālu. Savukārt Monfisa draudzene Ukrainas tenisiste Jeļina Svitoļina ir ar augstāko izsēto numuru turnīrā – piekto – palikusī tenisiste.

Sieviešu sacensībās Aļonas Ostapenko pāridarītāja mājiniece Kristija Āna, kurai turnīrā piešķirts speciālais ielūgums, cieta sagrāvi mačā ar Austrālijas atklātā čempionāta pusfinālisti beļģieti Elisu Mertensu – 1-6, 1-6.

Ar 25.numuru Ņujorkā izsētā Mertensa ceturtdaļfinālā spēlēs ar Kanādas tenisisti Bjanku Andresku, kura ar 6-1, 4-6, 6-2 apturēja kvalifikācijas turnīru izgājušās amerikānietes Teilores Taunsendas uzvaras gājienu, kas īpaši palicis atmiņā ar rumānietes Simonas Halepas pieveikšanu, iespaidīgo servi un nemitīgu došanos pie tīkla.

Ceturtdien, 5.septembrī plkst.12 paredzēta jaunā tirdzniecības centra “Alfa” atklāšana.

Oficiālais pasākums paredzēts tikai lūgtiem viesiem.

Pēc atklāšanas ceremonijas paredzēta ekskursija jaunajām tirdzniecības centra telpām, pēc tam viesiem tiks piedāvāti dzērieni un uzkodas.

Savukārt plkst.14 paredzēta jaunās ēkas svinīgā durvju atvēršana visiem apmeklētājiem.

Atklāšanas dienmā apmeklētājus priecēs krāšņa izklaides programma, modes skates, muzikāli pārsteigumi no Latvijā iecienītiem DJ un grupām līdz pat plkst.22.

Uzziņa:

Pērn oktobra sākumā oficiāli tika sāka tirdzniecības parka “Alfa” paplašināšana. Projekta kopējās investīcijas ir 55 miljoni eiro.

Pēc paplašināšanā tirdzniecības parka “Alfa” platība pieaugs par 30 000 kvadrātmetru, kopējai tirdzniecības centra platībai sasniedzot 100 000 kvadrātmetru. Tostarp būs jauna pazemes autostāvvieta.

“Linstow Center Management” Latvijā pārvalda tirdzniecības centrus “Alfa”, “Mols” un “Origo”.

Olainē tapis apbrīnojams ielu mākslas – grafiti – projekts, vēsta LNT raidījums “900 sekundes”.

Grafiti mākslinieks Dainis Rudens, kurš Latvijā radījis ne vienu vien izmērā nepārspētu darbu, pabeidzis jaunu, apbrīnas vērtu projektu – 40 metrus augstu torni Olainē.

Rudens norāda, ka šāda liela objekta meklējumi aizņēma vairāk nekā divus gadus. Paša objekta atrašana nav grūta, taču salāgot ar īpašnieku vēlmēm un atrast finansējumu esot sarežģīti.

Šajā gadījumā darbu finansējusi pašvaldība, sniedzot atpazīšanas zīmi Olaines meža parkam.

Mākslinieks norāda, ka šā objekta izaicinājums nebija tikai augstums, bet arī tas, ka tornis ir apaļš kā caurule 16 metru apkārtmērā.

Apzīmētā Olaines torņa tapšanā savu prasmi pielika arī grafiti mākslinieks Ēriks Caune. Viņš uzsver šādu darbu priekšrocību, – darbi pieejami visiem, nevis atsevišķiem mākslas baudītājiem.

Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS) nav domājis par iespēju atstāt Latvijas Zaļo partiju (LZP) vai Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), aģentūrai LETA apliecināja politiķis.

LETA vēstīja, ka bijusī veselības ministre, pašreizējā Saeimas deputāte Anda Čakša izstājusies no LZP, nolēmusi aiziet no ZZS parlamenta frakcijas un iestājusies “Vienotībā”.

Vaicāts, vai pieļauj iespēju izstāties no Latvijas Zaļās partijas un/vai Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas, Bergmanis atbildēja, ka viņam “nav nekādas domas tā rīkoties”, ka viņš nav par to domājis un ka viņš ir Latvijas Zaļā partijas (LZP) valdes loceklis.

Taujāts, vai varētu pievienoties “Vienotībai”, “Jaunajai Vienotībai” vai kādam citam politiskajam spēkam, politiķis norādīja, ka arī par to nav domājis.

Viņš skaidroja, ka, no vienas puses, cilvēki plāno lietas, bet ne vienmēr var zināt, kas dzīvē notiks pēc diviem mēnešiem vai pusgada, piemēram, vai rudenī izdosies pieņemt valsts budžetu.

Vaicāts, vai tas nozīmē, ka viņš savu nākotnes darbību joprojām redz LZP un ZZS Saeimas frakcijā, Bergmanis norādīja, ka tas automātiski izriet no viņa iepriekšējām atbildēm. Politiķis norādīja, ka LZP un ZZS darba aktuālās prioritātes ir strādāt saistībā ar reformām veselības un izglītības jomās, kā arī drošību un klimata pārmaiņām.

Kā ziņots, “Latvijas Avīze” iepriekš vēstīja, ka politikas kuluāros izskanot runas, ka Čakšai varētu sekot bijušais premjers, pašlaik Saeimā opozīcijā strādājošais Māris Kučinskis (ZZS) un, iespējams, arī Reizniece-Ozola.

Kučinskis “Latvijas Avīzei” gan norādījis, ka ZZS pašlaik pamest neplāno. Līdzīgi Reizniece-Ozola aģentūrai pauda, ka tās ir nepatiesas baumas.

Eiroskeptiķu partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) kārtējie panākumi Brandenburgas un Saksijas landtāgu vēlēšanās apliecina tradicionālo partiju norietu, atzīst vācu mediji un eksperti, norādot, ka sociāldemokrātiem (SPD) un kristīgajiem demokrātiem (CDU) izdevies par mata tiesu tomēr izcīnīt uzvaru, vienīgi pateicoties gados vecāko vēlētāju balsīm.

Svētdien notikušajās vēlēšanās par AfD galvenokārt balsojuši divdesmitgadnieki, trīsdesmitgadnieki un četrdesmitgadnieki, un tas ļāvis pret imigrāciju noskaņotajiem eiroskeptiķiem abās Austrumvācijas federālajās zemēs iegūt otras spēcīgākās partijas statusu.

Vispateicīgākā AfD auditorija izrādījušies tie, kas bija bērni vai pat vēl nebija dzimuši, kad pirms 30 gadiem krita Berlīnes mūris. Viņos kūsā neapmierinātība ar to, ka savulaik komunistu jūgā bijusī Austrumvācija joprojām atpaliek no Rietumiem ne tikai algu un labklājības ziņā, bet arī tādu sabiedrisko pakalpojumu ziņā kā, piemēram, mobilo sakaru pārklājums.

Ja arī AfD, īpaši Brandenburgā, vēlēšanās arī neizcīnīja pirmo vietu, tad tas noticis, pateicoties vienīgi nelabvēlīgajai demogrāfiskajai situācijai, jo pensionāri, kuru relatīvais skaits pieaug, palikuši uzticīgi tā dēvētajām “tautas partijām” – SPD un CDU, kas savulaik baudīja absolūti dominējošas pozīcijas Vācijas politikā.

“Gados vecākie pilsoņi izglāba tradicionālās partijas,” atzīst ziņu nedēļraksts “der Spiegel”.

Savukārt Berlīnes laikraksts “Tagesspiegel” norāda, ka tie “nebūt nav veci baltādaini vīrieši, kas palīdzējuši [eiroskeptiķu] partijai izraisīt zemestrīci Austrumos”.

Atsaucoties uz sabiedriskās domas pētniecības uzņēmumu “Infratest dimap”, avīze uzsver, ka Brandenburgā, federālajā zemē, kas ieskauj galvaspilsētu Berlīni, AfD vislielāko atsaucību guvusi vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem.

“Tas rada ļoti nopietnus jautājumus par demokrātijas nākotni,” atzīst “Tagesspiegel”.

Tāpat kā daudzās citās demokrātiskajās valstīs, arī Vācijas politiskā ainava piedzīvo fragmentāciju arvien mazākās partijās, un tas arvien vairāk apgrūtina valdības koalīciju veidošanu.

AfD, kas iestājas pret kancleres Angelas “Merkeles režīmu”, sevi pasniedz kā partiju, kas vēršas pret tradicionālajām institūcijām, partijām un medijiem, kuri veido elitāro un atsvešināto istablišmentu.

Svētdienas vēlēšanas apliecina, ka Vācija ir mainījusies, jo iepriekš kolektīvā vainas apziņa par Otrā pasaules kara noziegumiem atklāti ksenofobiskas partijas faktiski pilnībā izspieda no politiskās skatuves.

Pēc vēlēšanām, neskatoties uz ievērojamu atbalsta kritumu, CDU un SPD izrādīja neslēptu atvieglojumu, ka tām attiecīgi Saksijā un Brandenburgā tomēr izdevies par mata tiesu saglabāt vadošās pozīcijas.

Saksijā, kur kopš Vācijas atkalapvienošanās bez pārtraukuma pie varas atradušie kristīgie demokrāti, līdzšinējais zemes premjerministrs Mihaels Krečmers paziņoja, ka “Saksijas draudzīgā seja ir triumfējusi”.

Taču vēlētāju profila analīze liecina, ka CDU, kas kopumā Saksijā ieguva 32% balsu, par 7,3 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2014.gadā, to panākusi, pateicoties pensionāriem, jo starp sešdesmitgadniekiem par konservatīvajiem balsojuši 38%, bet starp septiņdesmitgadniekiem – 45%.

Arī Brandenburgā pirmo vietu saglabājusi līdzšinējā valdošā partija SPD, par kuru balsojuši 26,2% vēlētāju, kamēr pirms pieciem gadiem sociāldemokrāti izcīnīja 31,9% balsu.

Tikmēr AfD Saksijā izcīnīja 27,5% balsu, bet Brandenburgā – 23,5%, kas attiecīgi ir par 17,8 un 11,3 procentpunktiem vairāk nekā 2014.gadā.

Ja šāda tendence turpināsies, tas apdraud uz konsensu vērsto Vācijas politisko kultūru.

Svētdienas vēlēšanu rezultāti ir “nopietns brīdinājums, ka daudzviet Vācijā vācu tautas partijas patiesībā pārtapušas veco ļaužu partijās,” norāda Frīdriha Eberta fonda Starptautiskās politikas analīzes nodaļas vadītājs Mihaels Brēnings.

“Politiskajām kustībām, kas mēģina raudzīties nākotnē, tas rada milzu problēmas,” atzīst pētnieks.

Arī laikraksts “Bild” pauž satraukumu, ka Vācijas austrumos trešdaļa vēlētāju atbalsta vai nu AfD, vai galēji kreiso partiju “Die Linke” (“Kreisie”), kas abas vai nu nespēj, vai nu nevēlas “distancēties no 20.gadsimta tirāniskajiem režīmiem”.

“Iespējams, AfD vada nožēlojami labējie ekstrēmisti, taču, tāpat kā “Die Linke”, tā ir arī partija, kas piesaista neapmierināto, saniknoto, pievilto balsis,” norāda avīze. “Tādējādi tas ir kādreizējais brīdinājums tradicionālajām partijām, ka jūs sev par ļaunu ignorējat tautas raizes.”

Nākotnē AfD varētu vairs arī nebūt vienīgi Austrumvācijas fenomens, brīdina Maincas Universitātes politikas zinātnes profesors Jirgens Falters.

“Ja ekonomiskā situācija pasliktināsies un bezdarbs pieaugs, tad AfD visā valstī no tā var iegūt tikpat lielā mērā kā Saksijā un Brandenburgā,” atzīst Falters.